Dabas aizsardzība mežā

Dabas aizsardzība mežā: kas meža īpašniekam jāzina par ierobežojumiem un apsaimniekošanu

Dabas aizsardzība mežā nozīmē prasības un rīcību, kas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību un vienlaikus ļauj mežu apsaimniekot ilgtspējīgi. Meža īpašniekam tas nozīmē savlaicīgi pārbaudīt, vai īpašumam ir kādi ierobežojumi, ievērot sezonālos nosacījumus un plānot darbus tā, lai mežs saglabātu savu vērtību arī nākotnē.

Lai saprastu dabas aizsardzību, tās nozīmi mežsaimniecībā un ko īsti mēs sargājam, vispirms ir jāapskata divas galējības: pilnīgi dabīgs mežs un sterila koksnes plantācija.

Divas galējības: pilnīgi dabisks mežs un sterila koksnes plantācija

1. Pilnīgi dabisks, neapsaimniekots mežs

Mūsu klimatiskajā zonā ikviena zemes teritorija, ja to neapsaimnieko pārvēršas par mežu. Ja mirkli iedomāsimies, kāds izskatītos pilnībā neapsaimniekots dabīgs (pirmatnējais) mežs lielākā teritorijā pie mums, tad tas būtu kaut kas pavisam savādāks nekā mēs šodien apzinamies mežu:

Dominētu lieli koki un to kritalas.
Mitrākās vietās būtu drizāk kā grūti pārvarama šķēršļu josla ar veciem un kritušiem satrupējušiem kokiem pamīšus ar jaunākiem.
Sausākās, bet nabadzīgākās augsnēs dominētu priežu meži. Tie varētu būt puslīdz tuvāki mums pierastajiem priežu mežiem, bet arī - tie nebūtu tik vienmērīgi. Tie pa laikam izdegtu zibens ietekmē, Lielās priedes daļa izdzīvotu, daļa satrupētu un sakristu zemē, bet izdegušajās vietās augtu jaunās priedītes.
Sausākās auglīgākās vietās būtu parkveidīgi meži ar lieliem kokiem, kur ganītos pārnadžu bari, kas jaunos kociņus apēstu un tik retajam izdotos izaugt.
Jaunu kociņu izaugšanai gan palīdzētu plēsēji, kas būtu gana lieli un daudz lielākā skaitā. Vilku bari varētu mierīgi sasniegt vairākus desmitus īpatņu. Te mājotu arī lāči, lūši un gan jau arī kāds usūrijas tīģeris arī ... ;-).
Būtu arī ļoti daudz dažādu putnu, kukaiņu un citu kustoņu - t.i. dažādu paaudžu un sugu sajaukums, kur nāve baro jaunu dzīvību.
Ceļu nebūtu. Lai aizietu sēnēs vai meža pastaigā būtu pamatīgi jāapbruņojas... ;-)
Lai kaut ko izaudzētu būtu vispirms pašam jāidzīvo un pēc tam jānosargā arī audzējamais, no citiem kārotājiem.

Savā ziņā varētu teikt, ka tā būtu teritorija, kur process ir svarīgāks par rezultātu. Šeit ir maksimāla dabas daudzveidība.

Dabīgs mežs

2. Perfekti saimniecisks plantāciju mežs

Tagad iedomājamies otru galējību - visu mūsu valsts teritoriju, katru zemes pleķīti apaudzētu ar perfekti stādītu un sagatavotu mežu - plantāciju.

Tādā meža plantācijā būtu:

Visi koki būtu sastādīti precīzi vienādos attālumos.
Mežos augtu tikai kādas trīs saimnieciski vērtīgākās koku sugas atkarībā no augsnes apstākļiem.
Mežaudžu izvietojums būtu vienmērīgs pa vecumiem, lai katru gadu varētu nocirst vislielāko iespējamo koksnes apjomu, tūlīt vietā iestādot jaunus kociņus.
Vai arī veidotu tādas audzes, kas pakāpeniski tiktu retinātās un pakāpeniski piestādītas, vai piesētas starp kokiem no jauna, lai izvairītos no kailciršu mežsaimniecības.
Visi kaitēkļi būtu apkaroti, kā arī citi mazākvērtīgi koki un krūmi.
Kritušu un trupējošu koku nebūtu.
Nebūtu arī dzīvnieku un putnu, jo pat ja tie atrastu, kādu vietu, kur apmesties, ēst viņiem tur nebūtu ko.
Sēnēs īsti jēga iet nebūtu un no pastaigas būtu ļoti viemuļas un vienveidīgas.

Šeit nebūtu vispār nekādas dabas daudzveidības. Mežs būtu rūpīgi un precīzi sadalīts apsaimniekojamos nogabalos, kur klāt vestu meža mašīnām jebkuros gadalaikos braucami ceļi, vai varbūt to vietā būtu kādas sliežu vai kabeļu līnijas pa kurām, pārvietotos roboti un kokmateriāli. Ak jā - koki nebūtu apaļi, bet četrkatnaini... ;-)

Ikviena lieta un teritorijas īpašība šeit kalpotu vienam vienīgam mērķim - maksimālai koksnes iegūšanai.

Noderīgi: Mežs kā plantācija. Kādas saimnieciskas priekšrocības ir plantāciju meža ierīkošanai?

Plantāciju mežs

Mežsaimniecība ir kompromiss. Kur ir līdzsvars?

Droši vien mēs negribētu dzīvot ne vienā no augšminētājām galējībām. Šīs divas galējības arī parāda mūsu kā mērķtiecīgu būtņu darbošanās likumsakarību dabas pasaulē - jo mūsu mērķis ir vairāk kaut ko iegūt, jo perfektāk, jo efektīvāk gribam darboties kādā teritorijā, jo mazāk tur paliek vietas un iespējas citām dabas radībām. Tas arī nozīmē to, ka mūsdienu mežsaimniecība ir kompromiss starp abām šīm galējībām - starp dabas daudzveidību un saimniecisko labumu no koksnes iegūšanas.

Mežsaimniecība ir māksla atrast šo līdzsvara punktu katrā konkrētajā zemes gabalā. Lai to atrastu ir labi jāpārzin meža kā ekosistēmas darbības principi.

Ko nozīmē dabas aizsardzība mežsaimniecībā?

Dabas aizsardzība mežsaimniecībā ir apzināta kaut kā darīšana vai nedarīšana, lai nodrošinātu, ka dabas daudzveidība mežā nesamazinās.

Piemēram: necērtot cirsmā visus kokus, bet dažus resnākos (it sevišķi dobumainos) atstājot, lai tām dzīvo būtņu sugām, kas atkarīgas no lielāka caurmēra kokiem būtu vieta, kur dzīvot. Atstājot dabai kādu sava meža mitro strūri, to nenosusinot, meža dzīvnieku traucēšanas mazināšana vairošanas periodā u.tml.

Meža īpašnieks gan parasti primāri realizē savu saimniecisko vēlmi pēc koksnes ražas, kas var izpausties arī vēlmē maksimāli daudz redzēt plantāciju tipa mežu, lai iegūtu vairāk ienākumus. Vienlaikus izglītots mežsaimnieks (un meža īpašnieks) zinot meža ekoloģijas pamatprincipus zina, ka "rungai ir divi gali":

plantāciju tipa meža ierīkošana ir dārgāka,
arī apsaimniekošanā tas var būt dārgāks, jo ir jūtīgāks pret dabas un klimata ekstrēmiem (kaitēkļu savairošanās, sausumi, karstumi, vējš, nokrišņi).

Tāpēc arī mežsaimniecība reizēm nav "perfekta" - ar to vairāk piekoriģē dabas procesus, ne pilnībā tos pakļaujot. Piemēram, ja nu kāds gabals nav ieaudzis ar mērķa koku sugu jaunaudzē, tad atstāj un izkopj tur to, kas tur ir. Atsevišķas audzes/nogabalus atstājot dabīgi atjaunoties, vai izvēloties citu koku sugu u.tml.

Tādējādi mēs iegūstam mežus, kas ir stabilāki pret kaitēkļiem un klimata ekstrēmiem, lai gan ar mazāku iespējamo iegūstamo koksnes apjomu. Jeb citiem vārdiem, tas ir līdzīgi, kā ar bankas ieguldījumiem - mēs varam ieguldīt uz lielākiem procentiem (cerot uz vairāk koksnes), bet ar lielāku risku, vai arī uz mazākiem procentiem, bet mazāku risku.

Meža sociālā nozīme: mežs nav tikai koksne

Kad tu ej mežā, tad neej kā viesis, bet gan kā savējais, un ne tālab vien, lai sacirstu malku, vai salasītu sēnes, bet, lai paskatītos, kā stiepjas garumā koks, kā pa zemi lodā sūna...
"Teiksma par Juzi" J. Baltušis

Mežu apsaimniekošanā jāņem vērā arī meža sociālā nozīme, kas parasti ir saistīta un caurvij dabas aizsardzību mežā. Mežs ir mūsu kultūras DNS sastāvdaļa, īpaši Latvijas kontekstā:

Rekreācija un mentālā veselība: Vieta, kur mūsdienu cilvēks atgriežas pie miera, klusuma un fiziskām aktivitātēm (ogas, sēnes, pastaigas).
Kultūrvēsture: Mežs glabā mūsu senču pēdas, pilskalnus un stāstus. Tā ir vide, kurā veidojusies mūsu folklora un identitāte.
Darba vietas: Īpaši lauku reģionos mežsaimniecība un kokapstrāde ir galvenais dzinējs, kas ļauj cilvēkiem palikt savā zemē un strādāt.

Mežs nav tikai koksne

Ko meža īpašniekam darīt praktiski?

Lai dabas aizsardzības prasības neradītu nepatīkamus pārsteigumus brīdī, kad plāno meža darbus, ir vērts rīkoties savlaicīgi un pārdomāti.

1. Noskaidro, vai Tavam mežam ir kādi aizsardzības ierobežojumi

Pirmais solis ir saprast, vai Tavs īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai aizsargjoslā. Tas ir svarīgi, jo šādi ierobežojumi var ietekmēt ciršanu, meliorāciju, ceļu izbūvi un citus apsaimniekošanas darbus.

Noderīgi: Ciršanas ierobežojumi Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās | Kā pārliecināties un ko ievērot? un, ja Tav mežs atrodas pie upes vai ezera, noderēs raksts: Koku ciršana aizsargjoslās | Ko drīkst / nedrīkst darīt, ja mežs ir pie upes?

2. Pirms meža darbu plānošanas pārbaudi aktuālo informāciju

Pat, ja mežā iepriekš nekādi ierobežojumi nav bijuši, situācija var mainīties. Tāpēc pirms ciršanas, kopšanas vai citu darbu uzsākšanas ir svarīgi pārbaudīt aktuālo informāciju un pārliecināties, vai nav sezonālu ierobežojumu, piemēram, putnu ligzdošanas laikā.

Noderīgi: Ciršanas ierobežojumi - kas jāievēro, lai saņemtu apliecinājumu koku ciršanai mežā | Infografika

3. Izvērtē ne tikai to, ko drīkst darīt mežā, bet arī to, ko ir gudri darīt

Ne viss, kas ir atļauts, vienmēr ir labākais risinājums ilgtermiņā. Dažkārt ir vērts saglabāt noteiktas meža struktūras, pārdomāt piekļuvi īpašumam, izvērtēt mitrākās vietas vai infrastruktūras nozīmi, jo tas ietekmē ne tikai darbu iespējas, bet arī meža vērtību un apsaimniekošanas kvalitāti nākotnē.

Noderīgi: Meža infrastruktūra

4. Nepieņem lēmumus tikai pēc īstermiņa ieguvuma

Maksimāla koksnes ieguve šodien ne vienmēr nozīmē labāko rezultātu ilgtermiņā. Pirms pieņemt lēmumu par pārdošanu vai ciršanu, ir svarīgi saprast, kas veido Tava meža vērtību, kādi faktori ietekmē cirsmas cenu un kādi darbi būs svarīgi pēc izstrādes.

Noderīgi: Kā veidojas cirsmas cena? | Galvenie faktori un praktiski piemēri un raksts par - Mežs izstrādāts, ko tālāk? Svarīgākais: meža atjaunošana

6. Saglabā līdzsvaru starp saimniecisko ieguvumu un meža vērtību nākotnē

Gudra meža apsaimniekošana nozīmē atrast līdzsvaru starp ienākumiem, dabas daudzveidību, meža veselību un tā nākotnes potenciālu. Jo pārdomātāk rīkosies šodien, jo lielāka iespēja, ka Tavs mežs būs vērtīgs arī pēc daudziem gadiem.

5. Konsultējies ar speciālistiem

Ja neesi pārliecināts, ko savā mežā drīksti darīt vai kā konkrētie ierobežojumi ietekmēs apsaimniekošanu un meža pārdošanas procesu, labāk to noskaidrot pirms darbu sākšanas. Vajadzības gadījumā konsultējies ar mūsu Meža Birža mežsaimniecības speciālistu.

Pieteikties konsultācjiai

Ko tas nozīmē Tev kā meža īpašniekam?

Dabas aizsardzība mežā nenozīmē tikai ierobežojumus. Tā nozīmē arī atbildīgu un pārdomātu saimniekošanu. Tev kā meža īpašniekam tas nozīmē saprast sava meža vērtību plašāk - ne tikai kā koksnes apjomu, bet arī kā vidi, kas ilgtermiņā var būt noturīga, vērtīga un dzīvotspējīga.

Jo labāk izpratīsi, kā Tavā mežā līdzās pastāv saimnieciskās intereses un dabas procesi, jo gudrākus lēmumus varēsi pieņemt.

Tas nozīmē:
   •    savlaicīgi pārbaudīt ierobežojumus,
    •    plānot darbus atbilstoši sezonai un normatīvajām prasībām,
    •    izvērtēt ne tikai tūlītēju ieguvumu, bet arī meža vērtību nākotnē,
    •    un vajadzības gadījumā laikus konsultēties ar speciālistiem.

Tieši tā sākas laba mežsaimniecība - ar izpratni, līdzsvaru un pārdomātu rīcību. To palīdz labāk saprast arī mūsu Meža Birža jaunumu raksti par aizsargājamām teritorijām, ciršanas ierobežojumiem, pavasara darbiem mežā, meža atjaunošanu un infrastruktūras nozīmi. Lasi šeit: Jaunumi

Likumdošanas akti, kas nosaka dabas aizsardzības prasības mežā

1. Meža likums

Šis ir nozares "jumta" likums. Tas nosaka vispārējos meža apsaimniekošanas principus, tostarp pienākumu saglabāt bioloģisko daudzveidību un ievērot dabas aizsardzības prasības. Tajā ir definēti meža īpašnieka pienākumi un tiesības, kā arī valsts uzraudzības mehānismi.

2. Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (ĪADT)

Ja tavs mežs atrodas nacionālajā parkā, dabas liegumā vai biosfēras rezervātā, šis likums un tam pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi (vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi) nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.

Piemērs: Mikroliegumu izveide konkrētām sugām (piemēram, melnajam stārķim vai mazajam ērglim) tiek regulēta tieši caur šo mehānismu.

3. MK noteikumi Nr. 936 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā"

Šis ir viens no svarīgākajiem operatīvajiem dokumentiem ikvienam mežsaimniekam. Tas nosaka konkrētas prasības, kas jāievēro pat saimnieciskajos mežos:

Svarīgākie piemēri:

Ekoloģisko koku saglabāšana: Cik un kādi koki jātstāj cirsmā (parasti vismaz 5 koki uz hektāru).
Atmirusī koksne: Prasības saglabāt sausokņus un kritalas bioloģiskajai daudzveidībai.
Mitrāju un avoksnāju aizsardzība.
Ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā (sezonālie liegumi).

4. MK noteikumi Nr. 108 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi"

Lai gan tie fokusējas uz atjaunošanu, tie ietver prasības par sugu izvēli un meža tipu saglabāšanu, kas ir būtiski dabas līdzsvaram.

5. Sugu un biotopu aizsardzības likums

Šis likums aizsargā konkrētas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī biotopus (dzīvotnes). Ja meža inventarizācijā vai ekspertīzē atklājas, ka mežā ir Eiropas Savienības nozīmes biotops, šis likums nosaka tā aizsardzības prioritāti pār saimniecisko darbību.

6. Aizsargjoslu likums

Nosaka aprobežojumus mežsaimniecībai ap ūdenstilpēm (upēm, ezeriem, Baltijas jūru), purviem un apdzīvotām vietām. Aizsargjoslas kalpo kā buferzonas dabas pasargāšanai no tiešas saimnieciskās ietekmes.

Galvenās iestādes, kas tos kontrolē:

Valsts meža dienests (VMD): Uzrauga meža apsaimniekošanas atbilstību likumam un izdod ciršanas apliecinājumus.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP): Kontrolē dabas aizsardzības prasību ievērošanu īpaši aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos.

Dabas aizsardzība mežā