Kailciršu un nekailciršu mežsaimniecība

Meža apsaimniekošana ietver ilgtspējīgu koku audzēšanu, kopšanu un atjaunošanu, izvēloties piemērotāko cirtes veidu atkarībā no meža tipa un saimnieciskajiem mērķiem.

• Kailciršu mežsaimniecībā visi koki ciršanas gatavumu sasniegušās audzēs tiek nocirsti vienlaikus, radot atklātu izcirtumu, kur pēc tam tiek veicināta dabiskā atjaunošanās vai veikta stādīšana, lai iegūtu vienmērīga vecuma un viendabīga sugu sastāva mežaudzi. 

• Savukārt nekailciršu mežsaimniecība balstās uz pakāpeniskām, izlases vai grupu cirtēm, kuras saglabā meža ainavu un struktūru, ļaujot kokiem dažādos vecumos dabiski atjaunoties zem mātesaudzēm. Šāda pieeja samazina kailu lauciņu veidošanos un labāk saglabā bioloģisko daudzveidību, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu koksnes ieguvi un meža ekosistēmu pakalpojumus.

Kaliciršu mežsaimniecība ir vieglāk pārvaldāma, plānojama un tehniski realizējama, bet nekailciršu mežsaimniecībā nodrošina vienmērīgāku iedarbību uz meža ekosistēmu. 

Kailcirte nav atļauta visur un vienmēr. Latvijā, lai veiktu kailcirtes, ir jāievēro diezgan daudz noteikumi, kuri ir stingri atrunāti likumā. Vairāk par to lasi šeit.