Izlases cirte

Izlases cirte ir viena no mežsaimniecības ciršanas metodēm, ko izmanto gadījumos, kad kailcirte nav piemērota vai ir aizliegta. Atšķirībā no kailcirtes, Izlases cirtē mežaudzi pilnībā nenocērt, bet tiek saglabāta daļa koku, nodrošinot meža nepārtrauktību.

Izlases cirtē mežaudzi pilnībā nenocērt!

Kas ir izlases cirte?

Izlases cirtē koki tiek izcirsti pakāpeniski un selektīvi, saglabājot mežaudzes struktūru. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Izlases ciršu pamatprincips ir cirst, tā lai zem atstātajiem kokiem veidotos nākamā koku paauga, vai arī veicinātu tur jau esošo paaugas kociņu augšanu. Tāpēc parasti cērtot veido nelielus atvērumus, kas ir pietiekami, lai attīstītos paaugas kociņi.

Izlases cirtes ierobežojumi un trūkumi

Lai gan ar izlases cirtēm netiek veidotas lielākas atkailinātās platības, kā kailciršu gadījumā un nav nepieciešama atjaunošana un jaunaudžu kopšana, tomēr arī šai ciršanas metodei ir savi trūkumi:

• Augšanas apstākļu ierobežojumi - Ne visos augšanas apstākļos un koku sugu sastāvos tā ir piemērojama, jo ir apstākļu kombinācijas, kur izcērtot izlases veidā zem atlikušajiem kokiem drizāk iegūstam biezu un pastāvīgu pamežu dažādu krūmveidīgi sugu veidā, kā piemēram krūkļi, ievas un lazdas. 
• Tehnoloģiski sarežģītāka - izlases cirtēs, kādam ir jāizplāno un jānosaka intensitāte, jāmodelē koku izvēle vai tie jāiezīmē un tikai tad varam tikt pie tuvināta nocērtamās koksnes apjoma. Vai arī nepieciešama kontrole pēc nocirstā (un piegādātā, un uzmērītā) koksnes apjoma.

No tehnoloģiskās puses kailcirte ir paredzamāka un vienkāršāka - Plānošanas ziņā jāiezīmē tikai platības robežas un jāizmēra visi koki (izņemot atsevišķus). 

Arī Tehniskās realizācijas ziņā kailcirtēs mežsatrādniekiem un meža tehnikas operatoriem jāorentējas tikai pēc robežām un atsevišām atzīmēm, atsevišķos gadījumos pēc reljefa. Savukārt izlases cirtēs koku gāšana un transportēšana līdz krautuvei pie ceļa, jau ir krietni sarežģitāka - jāizplāno atstājamie koki, koku gāšanas un pievešana stratēģija, lai esošos neskartu, vai minimāli skartu. Tas viss nozīmē laiku (un naudu). 

Noteikumi par koku ciršanu mežā - izlases cirtēs

Izlases cirtes veikšana Latvijā ir stingri atrunāti likumā. Galvenie noteikumi, kas nosaka koku ciršanas kārtību, ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” VI. nodaļa.

Saskaņā ar šiem noteikumiem izlases cirtē (kurā nedrīkst veikt kailcirti), nedrīkst samazināt mežaudzes šķērslaukumu zem 1,5 no kritiskā šķērslaukuma, kas tiek noteikts atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas, vecuma un augšanas apstākļiem. Cirte jāplāno tā, lai mežaudze saglabātu stabilitāti un spēju dabiski atjaunoties.

Izlases cirtes var veikt tikai tajās mežaudzēs, kurās tas ir atļauts atbilstoši meža inventarizācijas datiem un normatīvo aktu prasībām. Pirms cirtes uzsākšanas jābūt derīgam koku ciršanas apliecinājumam, un cirtes laikā jāievēro noteiktā intensitāte. Kontroles gadījumā tiek vērtēts gan faktiski nocirstais koksnes apjoms, gan mežaudzes stāvoklis pēc cirtes, īpaši atlikušais šķērslaukums un bojājumi atstātajiem kokiem.

Svarīgi uzsvērt, ka izlases cirte nedrīkst tikt izmantota kā kailcirtes aizvietotājs, ja faktiski tiek panākts līdzvērtīgs mežaudzes atsegums. Par normatīvo aktu prasību neievērošanu var tikt piemērota administratīvā atbildība, kā arī uzlikts pienākums veikt mežaudzes atjaunošanas pasākumus.
 

Kopsavilkums

Īsumā - izlases cirtēm ir sava vieta un pielietojums, tomēr ir gana daudz racionālu iemeslu, kāpēc kailcirtes dominē tradicionālājā mežsaimiecības praksē. Par to lasi nākamajā Meža Ceļvedis grāmatas lapā - "Kailcirte"