Meža nozares terminu vārdnīca

Meža nozares terminu vārdnīca ir radīta, lai palīdzētu meža īpašniekiem, studentiem un ikvienam interesentam vieglāk orientēties meža nozares jēdzienos. Šeit atradīsi skaidrojumus gan par praktiskiem terminiem (cirsmas, bonitāte, jaunaudze, taksācija), gan arī par meža apsaimniekošanas un likumdošanas jēdzieniem.

Termini

Cirsma -  meža teritorija (nogabals vai nogabali), kurā plānota vai jau veikta koku ciršana. Tā tiek noteikta saskaņā ar mežsaimniecības plāniem un ciršanas atļaujām.

Ciršanas atļauja - Valsts Meža dienesta izsniegts ciršanas apliecinājums. Tas apliecina konkrētās plānotās darbības likumību. Obligāti iesniedzams dokuments pie cirsmas pārdošanas, tostarp izsolē.

Cirsmas krāja - tas ir kopējais koksnes apjoms (kubikmetros) visiem kokiem, kas atrodas noteiktajā cirsmā pirms ciršanas. Šajā apjomā ietilpst gan vērtīga koksne, gan arī tādi koki, kas var nebūt izmantojami rūpnieciskiem nolūkiem (piemēram, bojāti koki, mazvērtīga koksne).

Cirsmas likvīdā krāja - tas ir tas koksnes apjoms (kubikmetros), kas pēc ciršanas būs izmantojams un realizējams kā apaļkoksnes sortimenti (zāģbaļķi, papīrmalkas baļķi, finierkluči u.c.). Cirsmas novērtējumā parasti apzīmēts ailē “Paredzēts pārdošanai”.

Izsoles sākumcena - sākuma cena, par kādu tiek publicēta cirsma izsolē. Tā ir cena, par kādu īpašnieks būtu gatavs pārdot cirsmu, ja konkurence uz cirsmu izrādās maza un ir tikai viens solītājs.

Cirsmas skice - ir grafisks plāns, kas attēlo konkrētās cirsmas robežas.

Pievešanas ceļš - attālums no cirsmas līdz autoceļam un tā apstākļi.

Mežaudze – Mežaudze ir meža nogabals, kas ir vienveidīgs pēc izcelsmes, sugu sastāva, vecuma, biezības un citām svarīgākajām īpašībām un pazīmēm. Kā var redzēt kartēs, mežs sastāv no vairākiem nogabaliem - mežaudžu mozaīkas. Mežaudzē var izdalīt valdaudzi, starpaudzi, audzes stāvus, paaugu, pamežu, zemsedzi.

Mežaudzes sastāva formula - raksturo audzes sastāvu pēc koku sugām. Piemēram, audzes sastāva formula 5B 3E 2P nozīmē, ka 50% no audzes krājas ir bērzi, 30% egles, bet 20% priedes koksne. Koeficientu summai, kas norādīts pirms koku sugu apzīmējuma, jābūt 10 jeb 100%. Sastāva formulā var norādīt arī vecumu. Ja audzes koku sugu vecums īpaši neatšķirsies, tad to norāda beigās: 5B 3E 2P 55, vai ja atšķiras, tad formula var izskatīties sekojoši: 5B45 3E2P55

Koku sugu apzīmējumi:
Priede – P
Egle – E 
Bērzs – B 
Apse – A
Melnalksnis – M
Baltalksnis – Ba
Ozols – Oz
Osis – Os
Liepa – L
Lapegle – Le
Baltegle – Be

Mežaudzes vecums - valdošās koku sugas vecums. Ja valdošās sugas koki ir dažāda vecuma, vecumu nosaka pēc tās koku kopas, kurai ir lielākā koksnes krāja​. Mežaudzes vecums atrodam meža inventarizācijā jeb taksācijā, pieejams arī elektroniski Meža Valsts reģistrā.

Audzi nereti iedala vecumgrupās:
1) Jaunaudzes, kurās ieskaita I un II vecumklases audzes;
2) Vidēja vecuma audzes, kurās ieskata audzes no III vecumklases līdz briestaudžu vecumam;
3) Briestaudzes, kurās ieskaita vienu vecumklasi pirms attiecīgās koku sugas cirtmeta;
4) Pieaugušās audzes, grupā ieskaita cirtmeta un nākamo vecāko vecumklasi;
5) Pāraugušās audzes, vecumgrupa sākas ar otro vecumklasi pēc cirtmeta.

Cirtmets - ir tas audzes vecums, sākot ar kuru atļauta galvenā cirte. Piemēram, egļu audžu cirtmets ir 81–100 gadu.

Mežaudzes šķērslaukums - Šķērslaukumu var noteikt, izmērot katra koka caurmēru 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla jeb krūšaugstumā, vai pēc parauglaukumu metodes. Šķērslaukumu parauglaukuma metodē mēra ar Biterliha relaskopu. Šķērslaukumu mēra, piemēram, veicot krājas kopšanas vai izlases cirtes. Lai novērtētu, vai pēc ciršanas saglabāto koku daudzums ir pietiekams, tiek mērīts paliekošās valdaudzes koku šķērslaukums un salīdzināts ar noteiktajām prasībām likumā.

Minimālais šķērslaukums – mazākais pieļaujamais šķērslaukums, lai mežaudze varētu turpināt produktīvu attīstību​. Noteikts likumā.

Audzes biezība - tas ir koku izvietojuma blīvums. 

Audzes bonitāte - rādītājs, kas raksturo mežaudzes ražību. To nosaka, atkarībā no valdošās koku sugas koku augstuma noteiktā vecumā. Bonitātes noteikšana izmanto bonitāšu tabulas. Skatīt - koku ciršanas vecums un caurmērs.

Neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt, jo tās koksnes krājas pieaugums, koku sugu sastāvs vai kvalitāte nav pietiekama​.

Jaunaudze - mežaudze, kas atkarībā no koku sugas tiek uzskatīta par jaunaudzi līdz noteiktam vecumam (piemēram, skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadiem, baltalkšņu - līdz 10 gadiem)​.

Mežaudzes atjaunošana - pasākumu kopums, lai atjaunotu mežaudzi pēc cirtes vai dabisku faktoru ietekmes, ja tās šķērslaukums ir nokritis zem kritiskās robežas​.

Valdošā koku suga - tā koku suga, kas meža nogabalā ir pārsvarā pēc koksnes krājas, bet jaunaudzēs (līdz 12 m) - pēc koku skaita.

Paauga - veidojas no jaunajiem kokiem, kas aug zem vecās mežaudzes vai izcirtumos un ar laiku var izveidot jaunu, saimnieciski vērtīgu mežu. Novērtējot paaugu, tiek ņemti vērā dzīvotspējīgi kociņi, kuru augstums sasniedz vismaz 20 cm.

Pamežs - sastāv no koku un krūmu sugām, kas konkrētajos augšanas apstākļos nevar izveidot saimnieciski nozīmīgu mežaudzi.

 

Cirtes veidi:

Galvenā cirte
Kailcirte - mežaudzes nociršanas veids, kad sasniegts galvenās cirtes vecums vai caurmērs. Pēc tās pabeigšanas ir jāveic meža atjaunošana.

Izlases cirte - gadījumos, kad kailcirte ir aizliegta, pielieto izlases cirti. Izlases cirtē mežaudzi pilnībā nenocērt. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Sanitārā cirte - sanitāro cirti veic meža veselības uzlabošanai. Nocērt bojātus kokus (slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citu faktoru dēļ), nokaltušus vai vēja, sniega un uguns postījumos cietušus kokus vienlaidus vai izlases veidā.

Rekonstruktīvā cirte - neproduktīvas mežaudzes nociršana vienlaidus vai izlases veidā. Lai varētu veikt šāda veida cirti, vajadzīgs saņemt Valsts meža dienesta atzinumu.

Krājas kopšanas cirte - mērķis ir veidot mežaudzi par augstražīgu, labas kvalitātes nākotnes audzi, saglabājot arī tās ekoloģisko vērtību, kā arī gūt ienākumus no nocirstās koksnes.

 

Meža apsaimniekošanas cikls - ietver secīgu darbību kopumu, kas nodrošina meža audzēšanu un meža produktu ieguvi. Atkarībā no konkrētās koku sugas ciršanas vecuma, šis process parasti ilgst aptuveni 100 gadus.

Meža atjaunošanas veidi - mežu var stādīt (koku stādi), mežu var iesēt ar koku sēklām, un mežs var atjaunoties dabiski no koku atvasēm vai sēklām.

Ainavu cirte - tiek veikta vietās, kur mežu bieži apmeklē cilvēki, lai atklātu skatus uz ainavām un kultūrvēsturiskiem objektiem. Tā tiek izmantota mežaparkos, pilsētu aizsargjoslās un gar ainaviskiem ceļiem, kā arī, lai izceltu unikālus kokus, reljefa formas, ezerus un upes.

Meža infrastruktūra - meža ceļi, tilti un meliorācijas sistēmas.