Augsnes gatavošana
Augsnes gatavošana ir svarīgs solis meža atjaunošanā, kas uzlabo stādāmo vai sējamo koku augšanas apstākļus, samazinot konkurenci no zālaugiem un krūmiem, kā arī uzlabojot mitruma un gaisa piekļuvi saknēm. To var veikt ar dažādām metodēm - vagas vilkšanu, bedrīšu rakšanu vai kupicu veidošanu, rušināšanu vai frēzēšanu - atkarībā no pieejamās tehnikas, augsnes veida, reljefa un izvēlētās koku sugas, lai stādi labāk iesakņotos un izturētu sausuma vai salnu apstākļus.
Svarīgi ir izvērtēt platības īpašības un izvēlēties atbilstošu apstrādes metodi - piemēram, smagākās un mitrākās augsnēs labāk derēs vaļņu veidošana ūdens novadīšanai.
Galvenie ieguvumi augsnes sagatavošanai pirms meža stādīšanas
-
Labāka kociņu ieaugšanās un augšanas starts.
Augsnes sagatavošana rada piemērotu mikrovidi - vairāk gaisa, siltuma un barības vielu stādu saknēm. Tas būtiski palielina izdzīvošanas procentu un nodrošina straujāku augšanu pirmajos gados.
"Silava" pētījumi rāda: Šie pētījumi norāda uz tendencēm, ka sagatavotā augsnē stādījumi uzrāda labākus rezultātus (saglabāšanos un augšanu) nekā neapstrādātā augsnē.
-
Mazāka konkurence no zāles, sūnām un krūmiem
Sagatavojot augsni, tiek iznīcināta esošā virszemes veģetācija, kas konkurē par ūdeni un gaismu. Rezultātā stādiem ir “brīvs starts”, un samazinās nepieciešamība bieži kopt jaunaudzi pirmajos 2–3 gados.
Rezultāts: Mazāk vajadzīga kopšana pirmajos gados. -
Uzlabota ūdens un gaisa apmaiņa augsnē
Uzirdināta augsne novērš pārmērīgu mitrumu un uzlabo drenāžu. Tas īpaši svarīgi mitrās vietās un smagās augsnēs, kur stādi bez sagatavošanas var noslīkt.
Rezultāts: Tādējādi tiek samazināts risks, ka stādi noslīkst vai izkalst. -
Vienmērīgāka stādīšana un kopšana
Rindās vai pacilās sagatavota augsne ļauj stādīt vienmērīgi, kas nodrošina vienmērīgu jaunaudzes struktūru. Tas vēlāk atvieglo kopšanas darbus, mērījumus un koku atlasi.
Rezultāts: Sakārtota stādījuma struktūra = efektīvāka apsaimniekošana nākotnē.
-
Ieguldījums meža vērtībā un nākotnes ienākumos
Jaunaudze, kas iestādīta sagatavotā augsnē, attīstās ātrāk un vienmērīgāk, tāpēc nākotnē dod augstākas kvalitātes sortimentus.
Rezultāts: Tas nozīmē - lielāku meža vērtību un peļņu, kad notiek kopšanas vai galvenā cirte.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai man vispār ir jāsagatavo augsne pirms stādīšanas?
Jā, lielākajā daļā gadījumu – jā. Augsnes sagatavošana palīdz jaunajiem kociņiem ātrāk ieaugt, samazina nezāļu konkurenci un nodrošina vienmērīgāku stādījuma attīstību. Bez sagatavošanas stādi bieži nonāk blīvā, sablīvētā vai aizaugumā bagātā augsnē, kur trūkst gaisa, siltuma un vietas saknēm.
Izņēmums: Ja dabiskā atjaunošanās notiek dabiski un pietiekamā blīvumā (piemēram, bērzs vai priede uz sausām augsnēm), tad mehāniska sagatavošana var nebūt nepieciešama.
Kāda augsnes sagatavošanas metode ir vislabākā manam mežam?
Tas atkarīgs no augsnes tipa, reljefa un koku sugas.
-
Vieglas smilts augsnes: efektīva ir vagu vilkšana vai pacilu veidošana, lai saglabātu mitrumu.
-
Mitrās vietās un mālainās augsnēs: labāk frēzēt vai veidot pacilas, kas uzlabo drenāžu.
-
Aizaugušas vai zaru pārklātas vietas: nepieciešama frēze vai aršana ar diskiem, lai likvidētu zāles un krūmu saknes.
Silavas pētījumi rāda, ka kvalitatīvi sagatavotās stādvietās stādītie koki ieaugas labāk un veido lielākus pieaugumus nekā neapstrādātā augsnē (LVMI Silava, LVM MAIK programmas pārskats).
Cik maksā augsnes sagatavošna un vai ir iespējams atbalsts? (augsnes sagatavošana meža stādīšanai cenas)
Cena svārstās ap 150 - 300 EUR/ha, atkarībā no reljefa un izmantotās tehnikas.
Daudzi īpašnieki izvēlas augsnes sagatavošanu kā daļu no ES atbalsta pasākumiem “Meža atjaunošana un ieaudzēšana”, kuros šie darbi ir attiecināmas izmaksas. Atbalstu administrē LAD, un to var saņemt, ja darbi tiek veikti atbilstoši mežsaimniecības normatīviem un projekta pieteikumam.
Kad ir labākais laiks veikt augsnes sagatavošanu mežā?
Vislabāk - pavasarī vai rudens sākums, kad zeme vēl ir sausa un pieejama tehnikai. Ja to dara pavasarī, jāizvēlas laiks, kad augsne ir apžuvusi, bet vēl mitra, lai izvairītos no sablīvēšanas.
Slapjās vietās augsnes gatavošanu labāk nedarīt uzreiz pēc cirtes vai izvešanas, lai nebojātu struktūru un nesablīvētu zemi.
Kā augsnes sagatavošana ietekmē kociņu ieaugšanos un kvalitāti?
Ļoti būtiski. Sagatavotā augsnē kociņi labāk sakņojas, saņem vairāk skābekļa un siltuma, un tiek pasargāti no nezāļu konkurences. Rezultātā veidojas vienmērīgāka jaunaudze, kuras augšana ir līdz pat vairākām sezonām priekšā neapstrādātām platībām.
Papildus var ietaupīt uz agrotehnisko kopšanu un pirmajām sastāva kopšanām, jo tās būs nepieciešamas mazāk un kopējiem ir vieglāk strādāt ar stādījumiem sagatavotā augsnē, kaut vai tāpēc, ka tos ir vieglāk atrast.
Padoms: pirms darba sākšanas konsultējies ar speciālistu vai izmanto digitālos meža plānošanas rīkus, lai precīzāk saprastu, kādu augsnes gatavošanas veidu vislabāk piemērot konkrētajai vietai un sugai. Lasi Mūsdienīga mežu apsaimniekošana. 10 digitālie rīki mežsaimniecībā un meža kartes