Audzes sastāva kopšana
Ja Tev pieder mežs un plāno tajā saimniecisko darbību, tad kopšanas darbi būtu jāieplāno regulāri. Mežsaimniecība nav tikai koku iestādīšana un to nociršana - tā ir ilgtermiņa plānošana, kas nodrošina veselīgu un produktīvu mežu nākotnē. Viens no svarīgākajiem meža apsaimniekošanas aspektiem ir jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes.
Jaunaudžu jeb sastāva kopšanas cirtes
Pirmajos gados pēc meža atjaunošanas ir svarīgi atbalstīt jauno koku veiksmīgu augšanu un regulēt koku sugu savstartpējo konkurenci. Jaunaudžu kopšanas ciršu otrs nosaukums ir sastāva kopšanas cirtes, jo ar to lielākoties regulējam koku savstarpējo konkurenci pēc to augšanas statēģijas un gaismas prasībām. Piemēram: ātraudzīgie lapu koki pret lēnākiem skuju kokiem un saulmīļi pret encietīgajiem.
Kāpēc kopt jaunaudzi? Lai:
-
nodrošinātu kokiem pietiekami daudz vietas un gaismas;
-
regulētu konkurenci starp kokiem par gaismu, barības vielām un ūdeni;
-
veicinātu taisnu, veselīgu un kvalitatīvu koku augšanu;
-
veicinātu vērtīgāku koku sugu dominanci.
Ja mežs atjaunots stādot, tad nekopjot jaunaudzi, ieguldītie līdzekļi atjaunošanā diezgan droši tiks pazaudēti. It sevišķi saulmīļu sugu, piemēram priedes stādījumu gadījumā.
Audzes sastāva kopšanas cirtē tiek veidots konkrētajam meža tipam piemērots koku sugu sastāvs. Tajā priekšroka tiek dota spēcīgākajiem mērķa sugas kokiem ar labi attīstītiem, simetriskiem vainagiem, savukārt tiek izzāģēti tie koki, kas nav piemēroti konkrētajam augšanas tipam, kā arī daļa no vājākajiem un nekvalitatīvajiem mērķa sugas kokiem.
Audzes sastāva kopšanai - svarīga spēja vizuāli novērtēt koku konkurenci un pamanīt vajadzīgos kociņus. Tāpēc skujkoku gadījumā pirmajos gados vislabāk der bez-lapu / ziemas sezona.
Kopšanas nepieciešamība primāri novērtējama pēc kociņu vainaga garuma proporcijas pret pilnu kociņa garumu. Jo vainags garāks, jo kociņš pilnvērtīgāk aug. Kokiem augot tie aizņem vairāk telpas un vairāk konkurē, kā rezultātā vainaga proporcionālais garums samazinās. Laicīgi kociņus retinot, varam atstājamiem kociņiem uzturēt lielāku augšanas spēju un ātrāk tikt pie vērtīgākiem kokiem. Šeit meklējams kompromiss starp kopšanas biežumu un intensitāti. Mazāk intensīvi kopjot palikušo koku vainagi sakļausies ātrāk un ātrāk vajadzēs nākamo kopšanu, bet pārāk intensīvi kopjot samazināsim audzes kopējo pieaugumu.
Sastāva kopšanai bioloģiski ir divi izdevīgi periodi:
-
Pavasarī pēc jauno lapu izplaukšanas (līdz pat jauno dzinumu izaugšanai), kad koki visas savas barības vielas mobilizē jaunajai sezonai (ņemot vērā putnu lieguma sezonu).
-
Rudens pusē ap augustu, kad koki sāk uzkrāt un veidot nākamā gada rezerves un pumpurus.
Citi svarīgi aspekti kopšanā:
-
Regulāri apseko un novērtē, kā jūtas jaunie kociņi, vai tiem vajag palīdzību konkurencē ar zālaugiem un krūmiem.
-
Priežu jaunaudzes prasa īpašu uzmanību, jo priedēm nepieciešams daudz vairāk saules gaismas. Tās ir saulmīļi.
-
Arī ēncietīgām sugām, piemēram eglei, kopšana ļaus izaugt ātrāk.
-
Valsts meža dienests pārbauda jaunaudžu kopšanas kvalitāti 5 gadus vecās lapu koku audzēs un 10 gadus vecās skuju koku audzēs.
--> Rekomendējam “Latvijas Valsts meži” izglītojošo filmu par jaunaudžu kopšanu:
Jaunaudžu kopšanai ir pieejams ES atbalsts - Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētajā pasākumā “Ieguldījumi mežsaimniecībā”, kas ietilpst KLP Stratēģiskajā plānā 2023–2027. Atbalsta intensitāte parasti ir 60 - 100 % no attiecināmajām izmaksām, bet katras kārtas precīzie nosacījumi tiek publicēti LAD mājaslapā, kad tiek izsludināta konkrētās kārtas pieteikšanās.