Meža Kopšana: Jaunaudžu kopšana | Krājas kopšanas cirtes

Ja Tev pieder mežs un plāno tajā saimniecisko darbību, tad kopšanas darbi būtu jāieplāno regulāri. Mežsaimniecība nav tikai koku audzēšana un to nociršana - tā ir ilgtermiņa plānošana, kas nodrošina veselīgu un produktīvu mežu nākotnē. Viens no svarīgākajiem meža apsaimniekošanas aspektiem ir jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes. 

Jaunaudžu kopšana

Pirmajos gados pēc meža atjaunošanas ir svarīgi atbalstīt jauno koku veiksmīgu augšanu.

Kāpēc kopt jaunaudzi? Lai:

• nodrošinātu kokiem pietiekami daudz vietas un gaismas;

• regulētu konkurenci starp kokiem par barības vielām un ūdeni;

• veicinātu taisnu, veselīgu un kvalitatīvu koku augšanu;

• veicinātu vērtīgāku koku sugu dominanci.

   

Ja mežs atjaunots stādot, tad nekopjot jaunaudzi, ieguldītie līdzekļi atjaunošanā diezgan droši tiks pazaudēti.

Jaunaudžu kopšana ietver sevī divus procesus - agrotehnisko kopšanu un sastāva kopšanu. 
 

Agrotehniskā kopšana

Ar agrotehisko kopšanu saprot darbus, kas veicami, līdz varam saskaitīt pietiekamu daudzumu labi ieaugušus jaunos kociņus, un meža inventarizācijā varam izcirtumu  apzīmēt jau kā mežaudzi. Atkarībā no augšanas apstākļu tipa, tie ir arī darbi, kas tuvāki pļaušanai, tāpēc vārds - agrotehniskā. Kopš brīža, kad meža valsts reģistra datos meža īpašumā reģistrēta mežaudze, kopšanas darbi tiks reģistrēti kā jaunaudžu kopšana. Un šajā brīdī jau jāņem palīgā krūmgriezis.

Zāles pļaušanu ap jaunajiem kociņiem apmēram 50 cm rādiusā un principā agrotehnisko kopšanu parasti veic līdz 5 gadu vecumam, kad kociņi ir pārauguši zāli un citus augus.
 

Audzes sastāva kopšana

Audzes sastāva kopšanas cirtē tiek veidots konkrētajam meža tipam piemērots koku sugu sastāvs. Tajā priekšroka tiek dota spēcīgākajiem mērķa sugas kokiem ar labi attīstītiem, simetriskiem vainagiem, savukārt tiek izzāģēti tie koki, kas nav piemēroti konkrētajam augšanas tipam, kā arī daļa no vājākajiem un nekvalitatīvajiem mērķa sugas kokiem.

• Audzes sastāva kopšanai - svarīga spēja vizuāli novērtēt koku konkurenci un pamanīt vajadzīgos kociņus. Tāpēc skujkoku gadījumā pirmajos gados vislabāk der bez-lapu / ziemas sezona.

  
  Sastāva kopšanai bioloģiski ir divi izdevīgi periodi:

• Pavasarī pēc jauno lapu izplaukšanas (līdz pat jauno dzinumu izaugšanai), kad koki visas savas barības vielas mobilizē jaunajai sezonai (ņemot vērā putnu lieguma sezonu).

• Rudens pusē ap augustu, kad koki sāk uzkrāt un veidot nākamā gada rezerves un pumpurus.

Citi svarīgi aspekti kopšanā:

• Regulāri apseko un novērtē, kā jūtas jaunie kociņi, vai tiem vajag palīdzību konkurencē ar zālaugiem un krūmiem. 

• Priežu jaunaudzes prasa īpašu uzmanību, jo priedēm nepieciešams daudz vairāk saules gaismas. Tās ir saulmīļi. 

• Arī ēcietīgām sugām, piemēram eglei, kopšana ļaus izaugt ātrāk.

• Valsts meža dienests pārbauda jaunaudžu kopšanas kvalitāti 5 gadus vecās lapu koku audzēs un 10 gadus vecās skuju koku audzēs. 
   

--> Rekomendējam “Latvijas Valsts meži” izglītojošo filmu par jaunaudžu kopšanu: 

Krājas kopšanas cirtes

Krājas kopšanas cirte ir mežaudzes retināšana. Krājas kopšana sākas tad, kad no audzes jau varam dabūt ārā kādu apaļoksnes sortimentu, ko atmaksājas pārdot. Te svarīgi skatīt: krājas kopšanas šķērslaukumu tabulas. 

Krājas kopšanas cirtes ne tikai palīdz nopelnīt no meža īsākā termiņā (krājas kopšanas cirtes), bet arī uzlabos mežaudzes kvalitāti, regulējot koku skaitu un rūpējoties par to augšanas apstākļiem.

Galvenais mērķis krājas kopšanas cirtēm - atbrīvot vietu vērtīgāko koku augšanai, samazināt konkurenci un uzlabot meža struktūru. Cirtes parasti tiek veiktas ik pēc 10–20 gadiem atkarībā no meža attīstības tempa un apsaimniekošanas mērķiem. Krājas kopšanas darbus vislabāk veikt sausā un aukstā laikā, lai samazinātu augsnes bojājumu risku.

Ja audze netiek kopta, koki izstīdzē un dabīgi izretinās ar sniega un vēja palīdzību. Labākajā gadījumā galvenajā cirtē iegūsiet tievākus un mazāk kvalitatīvus kokus. Savukārt kopjot audzi, pāris reizes iegūsiet ieņēmumus no krājas kopšanas cirtes, bet galvenajā cirtē - vairāk un labākas kvalitātes kokus.

Pirmajā krājas kopšanas cirtē galvenokārt iegūst sīko koksni, piemēram, malku un papīrmalku. Turpmākajās kopšanas cirtēs, kokiem pieaugot, iespējams iegūt arī vērtīgākus koksnes sortimentus – sīkbaļķus, baļķus un finierklučus.

--> Audzēs vecumā no 30 līdz 70 gadiem veic 2–3 krājas kopšanas cirtes.
 

Svarīgi: Plānojot kopšanas cirtes, jāievēro normatīvos noteiktais optimālais šķērslaukums jeb atstāto koku blīvums. Šķērslaukuma tabula pieejama te.

Kā atlasa kokus krājas kopšanas cirtei?
 

• Nozāģē nokaltušos un augšanā atpalikušos kokus.
• Izcērt nekvalitatīvas stumbra formas kokus.
• Likvidē kokus, kas traucē saglabājamo koku augšanai.
   

Biežāk pieļautās kļūdas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtēs:

Lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu no jaunaudžu un krājas kopšanas cirtēm, jāizvairās no šādām kļūdām:

• Pārāk ilga gaidīšana – ja kopšana netiek veikta savlaicīgi, koki kļūst vāji un nekvalitatīvi.
• Pārāk liela intensitāte – ja izcērt pārāk daudz koku, mežs kļūst neaizsargāts pret vējiem un kaitēkļiem, kā arī var nesasniegt plānoto krājas apjomu nākamajā ciršanas reizē. Te svarīgi ņemt vērā minimālā šķērslaukuma tabulas.
• Nepareiza plānošana – bez ilgtermiņa stratēģijas kopšanas cirtes var nesniegt gaidītos rezultātus.
• Neatbilstoša un/vai pārāk smaga tehnikas izmantošana, kas rezultātā bojā augsni.
   

Nobeigumā:

Meža kopšana ir ilgtermiņa ieguldījums, kas nodrošina ne tikai meža veselību un kvalitāti, bet arī ekonomisko atdevi nākotnē. Jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes palīdz veidot produktīvu un noturīgu mežaudzi, kas spēj labāk pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt augstvērtīgu koksni nākotnē.

Plānojot meža apsaimniekošanu, svarīgi ir veikt kopšanas darbus savlaicīgi un saskaņā ar labākajām mežsaimniecības praksēm. Atbildīga un rūpīga pieeja ļaus Tev maksimāli izmantot sava meža potenciālu un nodrošinās ilgtermiņa ieguvumus gan dabai, gan saimnieciskajai darbībai.