Meža stādīšana: Kas jāņem vērā, stādot mežu pašam

Meža stādīšana Latvijas mežsaimniecības praksē ir pārbautīts kā visefektīvākais paņēmiens, kā pēc iespējas ātrāk tikt pie kvalitatīva augoša meža. Ja Jums vai Jūsu ģimenei ir īpašumā drīzāk neliels mežs, kur nepieciešama meža stādīšana, tad to iespējams veikt pašiem. Piemēram uzorganizējot ģimenes un radu saimes meža dienas.

Tomēr, lai mežs veiksmīgi ieaugtu, svarīgi ir izvēlēties piemērotas koku sugas, pareizos stādus, zināt piemērotu stādīšanas vietu un ievērot dažus būtiskus praktiskus nosacījumus.

Šajā rakstā apkopojām svarīgāko, kas jāņem vērā, ja plānojat mežu stādīt paša spēkiem.

Kādas koku sugas stādīt un cik daudz

Kādas koku sugas stādīt nosaka pēc augšanas apstākļiem, jeb meža tipa. Meža tips ir atrodams Jūsu meža inventarizācijā jeb taksācijā nogabala aprakstā. Tālāk varam izmantot Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumus (MK noteikumi nr 308) 5.p. Tur atrodamas likumdošanas minimālās prasības - sugas un koku skaits.

Koku skaita noteikšana ir vienkārša:

• stādot priedi jānodrošina vismaz 2000 gab/ha

• bet pārējo koku sugām 1500 gab/ha.

Jāņem vērā, ka tās ir minimālās prasības un jāievērtē arī riski, ja kas neizdodas u.tml., tāpēc jāpasūta būtu nedaudz vairāk - priedei ap 2400 gab/ha, citām sugām ap 1800 gab/ha. Šos skaitļus sareizinot ar mūsu apstādāmajām platībām hektāros arī tiksim pie pasūtāmo stādu daudzuma. Jebkurā gadījumā - labāk nedaudz vairāk, nekā par maz.

Padoms: Meža tipu aprakstus ērti ir atrast Letonikas Meža enciklopēdijas sadaļā, kur varam ierakstīt meklētājā meža tipa saīsinājumu vai nosaukumu un pēc tam atrastajā meža tipa aprakstā sameklējot informāciju par mērķasugām. Piemēram: šādi atrodam, kas ir DM. Tālāk jau Damakšņa aprakstā, redzam: “Mērķsuga - priede. Vēlams egles piemistrojums, jaunaudzēs un vid. vecuma audzēs - arī bērza piemistrojums, kas uzlabo augsnes īpašības un palielina audzes daudzveidību un noturību. Egles II stāvs ∆ ir saimnieciski nozīmīgs.”

Bet skatamies arī situāciju uz vietas dabā un nepieciešamības vai neskaidrību gadījumā droši konsultējamies arī ar VMD pārstāvjiem. Situāciju uz vietas dabā var noteikt pēc tā, kas tur audzis iepriekš un līdzīgiem nogabaliem blakus. Ja blakus tajā pašā reljefā izcili aug egles, visticamāk, arī jūsu apstādāmajā nogabalā tās jutīsies labi.

Praktiskā metode, kā novertēt augsni: "Lāpstas tests"

Ar lāpstu zemē izrociet bedrīti aptuveni 40–50 cm dziļumā in paskatieties, ko esiet izrakuši:

• Tīra smilts: Tikai priede.

• Smilts ar grants vai māla piejaukumu: Priede vai egle.

• Smags māls vai melnzeme: Egle vai bērzs.

• Kūdra (brūna, irdena masa): Atkarīgs no biezuma. Ja kūdra ir dziļa, tā ir piemērota priedei vai bērzam, ja slapja – melnalksnim.
   

Kur iegādāties stādus

Stādus iegādājamies sertificētās kokaudzētavās. To saraksts, kā arī citas būtiskas norādes atrodamas VMD mājaslapā kokaudzētavu sadaļā.

Sertifikāts: Vienmēr prasiet stādu izcelsmes sertifikātu. Tas ir obligāts, ja plānojat saņemt ES atbalsta maksājumus vai reģistrēt jaunaudzi VMD.

Stādu veidi

Latvijā pamatā nopērkami trīs stādu veidi:

• Kailsakņi ar vaļēju sakņu sistēmu, kas nav speciāli veidota

• Kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu

• Ietvarstādi

Pirmie divi ir salīdzinoši ērtāki stādīšanai ar lāpstu, bet tie ir piemēroti tikai pavasara stādīšanai. Ar tiem ir jābūt uzmanīgākiem, ja sanāk ilgāk uzglabāt vai transportēt pirms stādīšanas, jo to saknes var vieglāk iekaltēt. Pēdējos - ietvarstādus var stādīt ar stādīšanas stobru, kas ir ērtāk, kā arī var stādīt līdz pat rudenim.

Kā sagatavot stādus pirms stādīšanas?

Galvenais ir mitruma uzturēšana: Līdz stādīšanai stādus uzglabājam kādā ēnainā vietā, nodrošinot to, lai saknes neiekalst. Kailsakņi parasti ir melnos maisos, kur tos var arī kādu nedēļu turēt, ja āra temperatūra nepārsniedz kādus 15 grādus.

Vienlaicīgi jānodrošina arī kāda gaisa apmaiņa, lai stādi “nesasūt”. Vislabāk gan protams izstādīt pēc iespējas atrāk. Ietvarstādiem optimālo mitrumu var noteikt samērā vienkārši - ar roku kūdras sakņu ietvaru saspiežot jādabū dažas piles ūdens.

Kādi darbarīku nepieciešami meža stādīšanai?

Meža stādus stāda ar stobru, lāpstu vai stādīšanas šķēpu. Ja mežu plānojat stādīt pats, svarīgi izvēlēties piemērotus darbarīkus.

• Stādīšanas stobrs: Šo izmanto tikai ietvarstādiem. Tas atmaksāsies pie lielāku apjomu stādīšanas un profesionālas darbošanās. Tas ir visergonomiskākais un ātrākais meža stādīšanas instruments.

• Lāpsta: Pats vienkāršākais un lētākais variants ir izmantot lāpstu. Lāpstu gan vajag tādu, kas būtu piemērota meža apstākļiem - pastiprinātas konstrukcijas, kas izturētu pamatīgāka stādītāja “lauzienu” meža augsnē starp koku saknēm: ar spicu vai apaļu “asmens” daļu un pamatīgu kātu. Labs variants ir t.s. drenāžas lāpstas, kas ir divreiz šaurākas par parasto lāpstu un labi izmantojamas arī meža stādīšanaim, ja vien tām ir pastiprināta lāpstas plaknes daļa.

• Stādīšanas šķēps: Senāks speciāls meža stādīšanas instruments. Atgādina to pašu drenāžas lāpstu, bet šim “lāpstas” sadaļa ir no bieza masīva dzelzs gabala ar pusapaļu profilu. Vairāk paredzēts tā ietriekšanai zemē ar inerci, nevis kā lāpstai iedurot ar kājas palīdzību.

Pareiza stādīšanas vieta (Mikroreljefs)

Vislabāk stādīt ir sagatavotā augsnē ( Lasi tēmu par augsnes gatavošanu ). Var stādīt arī nesagatavotā augsnē, bet tas krietni sarežģī stādījumu kopšanu un stādu izdzīvošasas iespējas. Taupot uz augsnes gatavošanu ticami, ka vairāk ieguldīsiet vēlāk kopšanā.

Augsne tiek sagatavota vagās vai pacilās. Abos gadījumos ir josla vai laukums, kur velēna no vienas puses tiek atgriezta no augsnes un uz vienu pusi apvērsta otrādi.

Abos gadījumos optimālā stādīšanas vieta ir pa vidu - velēnas “eņģes joslā” (tā ir vieta starp atvērto minerālaugsni un apvērsto velēnu, kur stādam ir stabilāka vide), tā, lai stāds būtu tādā pašā līmenī kā apkārtējais zemes virsmas līmenis. 

Tas nodrošinās to, ka stādam būs pietiekami barības vielas no apgrieztās velēnas apakšpuses un vienaicīgi sakotnēji samazināta citu augu konkurence, līdz tie pārņems atkailināto augsni velēnas iepriekšējā vietā un uz apgrieztās velēnas.

Atsevišķos gadījumos gan stāda arī vagas dziļumā vai pacilas bedrītē, ja ir izteikti sausa vieta un ir sausāku meteo apstākļu risks. Un tāpat arī otrādi - izteikti mitrākās vietās stāda vagas vai pacilas augšpusē. Šīnī gadījumā jāuzmanās, lai zem apgrieztās velēnas nav pārāk daudz cirsmu atlikumi ar atstarpēm, kur jaunā kociņa saknēm nebūs, kur palikt. Nestādam arī pievešanas ceļos, kur ieklāti un sablīvēti zari.

Atstatuma ievērošana: Lai nodrošinātu nepieciešamo stādu skaitu uz hektāra, stādi jāstāda zināmā attālumā. Attiecīgi tīri matemātiski pie nepieciešamo stādu apjoma (skat augstāk) priede jāstāda ik pa 2x2 metriem, bet pārējās sugas ik pa 2.3 x 2.3 metriem. Ērtākais un vienkāršākais paņēmiens ir nomērīt savu soļu attālumus un tādējādi noteikt attālumus.

Ja augsnes gatavošana ir veikta kvalitatīvi, tad vagu gadījumā ir jāievēro tikai attālumi starp stādiem uz vagas, bet pacilu gadījumā ir vēl vienkāršāk - vienkārši stādam katrai pacilai atbilstošajā vietā. T.i. sagatavotās vagas un pacilu attālumus der pārbaudīt un vajadzības gadījumā koriģēt attālumus. Tas var palīdzēt arī precizēt stādu daudzumu.

Noderīgi: Lasi par Augsnes gatavošanu 

Koku stādīšana

Svarīgākās lietas, kas jāņem vērā:

• Atbilstošs dziļums: saknēm jābūt pietiekamā dziļumā. T.s. sakņu kaklam jābūt dažu centimentu dziļumā. Minerālaugsnēs 1 - 2 cm, bet kūdras augsnēs 3 - 5 cm.

• Sakņu izvietojums: Kailsakņiem saknes nedrīkst būt salocītas uz augšu.

• Pieblīvēšana: Tas ir viens no svarīgākajiem soļiem. Stādam jābūt blīvi iespiestam zemē.

Stādīšanas process ar lāpstu:

• Izvēlies atbilstošo vietu un iedur lāpstu zemē izveidojot pietiekami lielu spraugu, kur ievietot stādu,

• Ievieto stādu, ievērojot atbilstošu dziļumu un sakņu novietojumu,

• Blakus pirmajam lāpstas dūrienam pussprīža attālumā iedur lāpstu otriez un saspied pirmā dūriena vietu gan augšā, gan apakšā.

• Ar kāju vēl pieblīvē augsni ap stādu.

• Ievērtējot attālumu, atkārtojam procesu.

Kvalitātes kontrole procesa laikā

Stādīšanas laikā kvalitāte jākontrolē regulāri, nevis tikai darba beigās.

Vienkāršs pārbaudes veids: viegli pavelciet stādu aiz skujām, ja skujas notrūkst un tas paliek stingri vietā, pieblīvēšana ir pietiekama. Ja stāds kustas vai viegli izvelkas, stādīšana nav veikta pietiekami kvalitatīvi.

Blīvuma kontrole: Pa laikam pakontrolējam stādīšanas attālumus.

Ko darīt pēc meža stādīšanas?

Ar iestādīšanu darbs nebeidzas. Pēc tam svarīgi sekot līdzi, kā stādi ieaug, un laikus plānot turpmākos darbus.

Pēc meža stādīšanas ieteicams apsekot audzi jūnijā, jūlijā un: 

• pārbaudīt stādu ieaugšanos;

• sekot līdzi mitruma apstākļiem;

• novērtēt bojājumus, ja tādi rodas;

• ja nepieciešams papildināt stādījumus;

• un plānot agrotehniskās kopšanas.

 Jo savlaicīgāk tiek pamanītas problēmas, jo vieglāk tās novērst.

Noslēgumā

Meža stādīšana paša spēkiem ir iespējama, īpaši nelielās platībās. Galvenais ir saprast, kādas koku sugas stādīt, izvēlēties kvalitatīvus stādus, pareizi sagatavoties darbam un stādīšanu veikt rūpīgi.

Ja viss izdarīts pareizi, iestādīts mežs var būs labs sākums kvalitatīvai un vērtīgai nākotnes audzei un mantojumam nākamajām paaudzēm.
 

Meža Birža turpina dalīties ar noderīgu saturu, tamdēļ Pieraksties jaunumiem un pieseko mums Facebook lapā (Meža Birža), lai regulāri uzzinātu vērtīgus ieteikumus un aktualitātes mežu nozarē!

Mēs ceram, ka šī informācija Tev bija vērtīga. Gadījumā, ja radušies vēl kādi jautājumi, droši sazinies ar mūsu ekspertiem: