Koku ciršana aizsargjoslās | Ko drīkst / nedrīkst darīt, ja mežs ir pie upes?

koku ciršana aizsargjoslās gar upi

Turpinām saņemt dažādus jautājumus no mūsu klientiem par meža pārdošanu. Piemēram, vai sanitārajā cirtē drīkst cirst kokus aizsargjoslā gar nelielu upīti?

Šajā rakstā atbildēsim uz jautājumiem, kas rodas, ja tiek plānota koku ciršana aizsargjoslās gar upēm un ezeriem.

 

1. Kur redzēt atzīmes par upes vai ezera aizsargjoslu manā īpašumā?


Aizsargjoslas tiek iezīmētas zemes robežu plānos, kā arī par to var būt atzīme zemesgrāmatā. 
Elektroniski inventarizācijas datus un nogabalu raksturojošos rādītājus (tai skaitā aizsargjoslas) vari apskatīt arī  Meža valsts reģistrā. 
Skati video instrukciju, kā izmantot Meža valsts reģistru šeit: Kā lejuplādēt datus no Meža valsts reģistra

 

2. Cik platas ir aizsargjoslas gar upēm un ezeriem?
 

Aizsargjoslas platums lauku apvidos atkarīgs no upes garuma vai ezera platības.

  • Pirmajos 10m aizsargjoslā gar ūdenstilpni nedrīkst veikt nekādu cirti.
  • Garajām upēm (virs 100km) aizsargjoslas platums var būt pat 300 m katrā krastā, atsevišķām upēm likumā noteikts pat 500m.
  • 25 - 100km garām upēm aizsargjosla ir vismaz 100m platumā katrā krastā,
  • 10-25km garām upēm aizsargjosla vismaz 50m katrā krastā
  • Pavisam īsām upītēm (līdz 10km garumā) – 10 m katrā krastā.

 

Lielajām upēm Aizsargjoslu likumā noteikts:
Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,
Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,
Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,


Ezeriem aizsargjoslas nosaka:
ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,
100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,
25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,
10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,
īdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,
ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;
 

3. Kā ar koku ciršanu aizsargjoslās gar upēm un ezeriem? Vai ir kādi izņēmumi?

 

Pirmajos 10m gar ūdeņiem nedrīkst veikt nekādu cirti. Tomēr ir daži *izņēmumi. Izņēmums ir baltalkšņu mežaudze vai sanitārā cirte.


Par kailcirtēm aizsargjoslā:

  • Ir aizliegts veikt kailcirtes 50 metrus platā joslā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem.
  • Kailcirtes aizliegtas mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija.


Par izlases cirtēm aizsargjoslā:

  • Gadījumos, kad kailcirte ir aizliegta, pieļaujama Izlases cirte - aiz 10m aizsargjoslas.
  • Piemēram, ja upei ir 50m gara aizsargjosla, nākamajos 40m var plānot izlases cirti.

 

*IZŅĒMUMI, uz kuriem aizliegums neattiecās:

  • BALTALKSNIS: uz mežaudzēm, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis;
  • SANITĀRĀ CIRTE: ja koku ciršana veikta ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Tātad - sanitārā cirtē drīkst cirst kokus arī aizsargjoslā.
     

koku ciršana aizsargjoslās

 

4. Kas jāņem vērā, cērtot baltalkšņu mežaudzes gar ūdenstilpnēm?

  • Kailcirte pieļaujama līdz 1 ha;
  • Jāsaglabā ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles;
  • Aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus;
  • Aizliegta koku ciršana no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam;
  • Atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita;";
     

KOPSAVILKUMS | Koku ciršana aizsargjoslās

Pirmajos 10 metros gar ezeru un upju krastiem ir aizliegta jebkāda cirte (izņēmums - ja mežaudzē valdošā suga ir baltalksnis vai ja tiek plānota sanitārā cirte).

Upju - ezeru aizsargjoslās līdz 50m ir aizliegta kailcirte; tomēr aiz 10m joslas ir atļauta izlases cirte. 

AIZLIEGUMS NEATTIECAS, ja valdošā suga ir baltalksnis vai ja koku ciršana veikta ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai (sanitārā cirte).

Izņēmuma gadījumā - baltalkšņu mežaudzē kailcirte pieļaujama platībā līdz 1 hektāram.

 

Likumi, noteikumi, kas regulē koku ciršanu upju aizsargjoslās:


 

Droši sazinies ar mums, ja Tev rodas kādi jautājumi saistībā ar meža realizāciju!

 

Vairāk zināsi - vairāk iegūsi!

 

Vai šis raksts bija noderīgs?
2
0