Kailcirtes jeb atjaunošanas cirtes. Kāpēc nepieciešamas?

Ja neiedziļinās meža apsaimniekošanas cikla posmos, nereti jēdzienu kailcirte redz kā lielāko meža biedu. Kailcirtes dēvē arī par atjaunošanas cirtēm. Kāpēc? Padalīsimies ar galvenajiem ieguvumiem, ko arī mežs un daba var iegūt no kailcirtes jeb atjaunošanas cirtes.

Kas ir kailcirte jeb atjaunošanas cirte?

Kailcirte jeb atjaunošanas cirte ir koku ciršanas paņēmiens, kad tiek nocirsta lielākā daļa no mežaudzē augošajiem kokiem - vienā paņēmienā. Šobrīd šis ir viens no ekonomiskākajiem un saprātīgākajiem cirtes veidiem, kas pamatojas tās vienkāršībā. Šādi var realizēt meža galveno ražu un iegūt kokmateriālus.

To sauc arī par atjaunošanas cirti, jo šis ir sākums jaunam mežam. Mežsaimniecība pamatojas uz organizētu meža teritoriju apsaimniekošanu, tas nozīmē, ka nocērtot mežu, tālredzīgs saimnieks pēc iespējas ātrāk dotajā teritorijā vēlās redzēt jaunu mežu un tāpēc pāno meža atjaunošanas pasākumus: sākot ar augsnes gatavošanu un stādīšanu, beidzot ar stādījumu kopšanu un pasargāšanu no citām dabas ietekmēm (zvēri un kukaiņi).

Otrs variants ir arī ļaut mežam atjaunoties dabiski, kas gan ir lēnāks process un atsevišķos meža un augšņu apstākļu tipos var būt ļoti lēns. Mūsu dabas apstākļos jebkura neapsamniekota teritorija agrāk vai vēlāk apaug ar kokiem un kļūst par mežu. Arī šajā gadījumā, kā minimums, veicami kopšanas darbi, lai piekoriģētu krūmu un koku konkurenci un pie mežaudzes tiktu ātrāk.

Pēc kailcirtes mežaudzi, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, jāatjauno 3 kalendāro gadu laikā.
 

Kāds ir galvenais ieguvums meža īpašniekam, ekonomikai un dabai?

Meža īpašniekam tā ir peļņa no novāktās meža ražas. Kailcirtēs cena par m3 ir krietni augstāka nekā, piemēram, izlases cirtēs.
Ekonomikai koks un tā pārstrāde ir bijusi un būs neatņemama daļa. Saskaņā ar Zemkopības Ministrijas datiem*, 2023. gada desmit mēnešos koksne un tās produkti eksportēti 2,413 miljardu eiro vērtībā.
Dabā šis cirtes veids rada vietu jaunam mežam - tas ir sākums jaunam meža apsaimniekošanas ciklam. Meža atjaunošana dod iespēju saimnieciski izmantot resursu, kas iespējams nākotnē ietu tāpat bojā vējgāžu, snieglaužu vai kaitēkļu dēļ (šādas force major parādības Latvijā parādās arvien biežāk).

Mūsu nelielā izmēra kailcirtes neapšaubāmi ir kompromiss starp dabas procesiem un cilvēka saimniecisko darbību un ekonomiku.

*https://www.zm.gov.lv/lv/media/11526/download?attachment

Kailcirtēm ir noteikumi

Latvijā, lai veiktu kailcirtes, ir jāievēro diezgan daudz noteikumi, kuri ir stingri atrunāti likumā. 

1.Kailcirte nav atļauta visur un vienmēr. Saskaņā ar Noteikumi par koku ciršanu kailcirte ir aizliegta:

• meža puduros;

• mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis;

• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs (priedes veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma);

• mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija;

• purvu aizsargjoslās;

• ezeru salās un purvu salās;

• pilsētas teritorijā.

2.Tāpat likumā arī noteikta maksimālā kailcirtes platība:

• 5 ha ---> silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā
• 2 ha ---> pārējos mežu tipos
• 10 ha ---> ja silā, mētrājā un lānā atstāj ne mazāk kā 20 priedes sēklas koku katrā cirsmas platības hektārā;
• 2 ha ---> Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā esošajos mežos
   
• ! Ja cērt maksimālo platību, tad blakus jābūt mežaudzei, kas sasniegusi vismaz 3 gadu vecumu.
   

3.Kailcirte pieļaujama tikai tad, kad mežs ir “pieaudzis”

Kailcirti var veikt, kad mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru. 
Šeit Tu vari noteikt, vai mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes (tostarp - kailcirtes) kritērijus: noteiktais galvenās cirtes vecums un caurmērs.
 

4.Jāatstāj ekoloģiskie koki

Veicot mežizstrādi, mežaudzē jāatstāj ekoloģiskie koki: augtspējīgus iepriekšējās paaudzes kokus – vai, ja tādu nav, – augtspējīgus kokus, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām.

Kailcirtē pēc caurmēra ir jāatstāj vismaz astoņi ekoloģiskie koki, rēķinot uz cirsmas hektāru.

Jāatstāj arī koki ar lielām (vairāk nekā 50 centimetru diametrā) putnu ligzdām un dobumaini koki, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem. Tāpat ir jāsaglabā koks, pie kura ir skudru pūznis.

Kas paliek pēc kailcirtes?

Izcirtums kļūst par mājvietu meža avenēm un zemenēm, kas ir saulmīles. Kamēr audze aug, krūmi var baudīt sauli.

Savukārt, ja pēc kailcirtes liekie koki un zariņi netiek izvākti no meža, tad cirsmu atlikumos un celmos arī iemitinās dažādas sīkbūtnes, no kurām pārtiek lielākas.

Ir dzīvnieku sugas, kurām tieši patīk šādas jauktas vecāku un jaunāku mežu platības, kaut vai tās pašas stirnas - lielos vecu mežu masīvos tās reti sastopamas. Vairāk tām tīk meža un lauku robežas un jaunaudzes, kurās var labi noslēpties.

Tāpat tiek veikta meža atjaunošana un vēlāk izcirtums kļūst par jaunaudzi - jaunu posmu meža dzīves ciklā.

 

Atsauces un resursi: 

2023 | MEŽA NOZARE SKAITĻOS UN FAKTOS: *https://www.zm.gov.lv/lv/media/11526/download?attachment

Noteikumi par koku ciršanu mežā: https://likumi.lv/ta/id/253760-noteikumi-par-koku-cirsanu-meza