Piešķirta Meža Biržas stipendija 2024 | LBTU
Šā gada 16.oktobrī piedalījāmies svinīgajā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) ceremonijā, kurā tika godināti Attīstības fonda stipendiāti, tostarp Meža Biržas stipendijas saņēmējs Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) akadēmiskā maģistra studiju programmas "Mežzinātne" 1. kursa students Aldis Sproģis. Viņš uzvarēja eseju konkursā ar tematu “Ciršanas pēc caurmēra – vai mums ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā?”
Ernests Gabrāns komentē: “Šogad Meža Biržas piedāvātā esejas tēma bija: Kā mazināt pieaugošos dabas stihijas riskus, kas katru gadu kļūst arvien redzamāki? Lai arī tiešā veidā mūsu stipendiāta eseja nebija par šo tēmu, pastarpināti tā ļoti sasaucās, jo Aldis esejā aktualizēja ļoti svarīgu niansi - šobrīd mežsaimniecība Latvijā pamatā strādā uz trīs mērķa sugām - priede, egle, bērzs. Ja paskatāmies no risku pārvaldības puses - ja mums ir tikai trīs sugas, no kurām, piemēram, vienai dabas vai klimata ietekmes dēļ Latvija vairs nav piemērota - vai tiešām mēs varētu iztikt ar divām palikušajām sugām pilnvērtīgai meža apsaimniekošanai? To visu ņemot vērā, Alda temats par sugu paplašināšanu, kuras būtu iespējams cirst pēc noteikta caurmēra nevis tikai vecuma - likās ļoti atbilstoša.”
Konkursa ietvaros stipendiāts ieguvis 200 EUR stipendiju katru mēnesi - vienu mācību gadu. Ļoti priecājamies par Aldi un novēlam mērķtiecību un zinātkāri saglabāt visā studiju procesā!
Kā katru gadu, arī šoreiz piedāvājam iepazīties ar stipendiāta eseju:
Aldis Sproģis
Ciršanas pēc caurmēra – vai mums ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā?
Latvijas mežos sastopamo sugu daudzveidība ir ļoti plaša, kur no tām kokaugu sugas ir vairāk kā 170. Cilvēkam, iesaistoties meža attīsības ciklā, ir izdalītas no ekonomiskā viedokļa mežsaimnieciski vērtīgākās kokaugu sugas. Tāpat ir izveidotas vadlīnijas, lai galvenajā cirtē, konkrētajai sugai sasniedzot ciršanas vecumu vai caurmēru, būtu iespējams veikt ciršanas darbus un secīgi izcirsto mežu pēc tam atjaunotu. Apskatot Ministru kabineta noteikumus par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, Latvijā mežus ir iespējams atjaunot ar 22 dažādām koku sugām (Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi, 2012). Pēc vecuma ir iespējams cirst 12 koku sugas (Meža likums, 2000), kā arī apskatot noteikumus par koku ciršanu mežā, Latvijā pēc caurmēra ir iespējams cirst vien 3 koku sugas – parasto priedi, parasto egli, bērzus (āra bērzu un pūkaino bērzu) (Noteikumi par koku ciršanu mežā, 2012). Lai veicinātu mežaudžu mākslīgu atjaunošanu (sējot vai stādot), mežaudžu sugu sastāva un līdz ar to meža bioloģisko daudzveidību, kā arī paplašinātu dažādu sugu kvalitatīvu kokmateriālu pieejamību, būtu jāveic izmaiņas esošajā likumdošanā, atļaujot cirst vairāk nekā 3 šobrīd pieļaujamās koku sugas pēc caurmēra.
Pirmakārt, veicot grozījumus, kas ļautu pēc caurmēra cirst vairāk par 3 koku sugām, tas veicinātu privāto mežu apsaimniekotāju intersesi atjaunot savu mežu, piemēram, ar melnalksni, liepu, ozolu u.c. sugām. Dati liecina, ka privāto mežu apsaimniekotāji visbiežāk izvēlas atjaunot mežu dabiski, nevis stādot vai sējot, kā to praktizē valsts sektors (Meža nozare skaitļos un faktos, 2023).
Otrkārt, ieviešot ciršanas caurmēru citām koku sugām, augtu pieprasījums pēc augstvērtīga stādmateriāla, ko spētu nodrošināt kokaudzētavas. Šādā veidā kokaudzētavas tiktu motivētas piedāvāt plašāku koku sugu stādmateriāla klāstu, kas paralēli arī veidotu peļņu.
Treškārt, Latvijas mežos tiktu stādīts augstvērīgs un dažāds stādāmais materiāls, kas nācis no Latvijas kokaudzētavām, īpaši šobrīd, kad koku selekcija ir attīstīta augstā līmenī. Tas veicinātu sugu daudzveidību, kur katram meža īpašniekam būtu plaša izvēle kā apsaimniekot savu mežu.
Mūsdienās, straujās selekcijas attīstības dēļ, koki spēj daudz īsākā laikā sasniegt ievērojamus caurmērus un augstumus, neietekmējot koksnes kvalitāti, tieši pretēji, šiem parametriem uzlabojoties. Privāto mežu apsaimniekotāji visbiežāk atsakās atjaunot savus mežus ar platlapju koku sugām, jo vienīgais izdevīgais lapu koku variants ciršanai pēc caurmēra ir bērzs, kam, neskatoties uz koka vecumu, atļautais ciršanas caurmērs ir 25 cm. Pētījumos ir iegūtas atziņas, ka tādas sugas kā apse un melnalksnis ir spējīgi sasniegt līdzīgus izmērus, piemēram, tos pašus 25 cm vēl nesasniedzot ciršanas vecumu, ar nosacījumu, ka ir veikta pareiza meža apsaimniekošana (Gailis, 2005, Donis un Šņepsts, 2015, Claessens et al., 2010, Gailis un Jansons, 2010).
Šajā gadījumā rodas pretruna, ka, pēc spēkā esošās likumdošanas, ciršanas darbus nedrīkst uzsākt, neraugoties uz to, ka koka caurmērs ir sasniedzis optimālus rādītājus. Apsaimniekotājs ir spiests gaidīt ciršanas vecumu un pastāv risks, ka koksnes kvalitāte ar katru gadu samazināsies dažādu abiotisku, biotisku vai citu faktoru dēļ. Šobrīd jau ir vairāki gadījumi, kad, piemēram, nekoptas melnalkšņa mežaudzes 25 gadu vecumā ir sasniegušas caurmēru tuvu 20 cm, un apsaimniekotāji atsakās šādas audzes kopt, jo pastāv risks, ka laika posmā līdz ciršanas vecumam, koksnes kvalitāte strauji pasliktināsies. Tas šobrīd jau ir kā pierādījums tam, ka ciršanas caurmērs šādām sugām būtu nepieciešams. Šāds risinājums arī radītu iniciatīvu apsaimniekotājus šādu sugu audzēs veikt kopšanas un retināšanas darbus. Tāpat arī izveidotos cikls, ka privāto mežu apsaimniekotāji savas cirsmas pēc tam atjaunotu stādot vai sējot.
Raugoties no Latvijas tautsaimniecības viedokļa, šādi grozījumi likumā spētu pozitīvi ietekmēt valsts ekonomiku, jo ieguvēji būtu daudzi – valsts, patērētāji, kokrūpnieki, meža īpašnieki, pakalpojumu sniedzēji un kokaudzētavas.
Kokaudzētavām rastos iemesls attīstīt savu infrastruktūru, paplašināt piedāvāto sugu sortimentu un radīt jaunas darba vietas. Secīgi raugoties no meža attīstības skata punkta, rastos nepieciešamība pēc dažādu mežsaimniecisko pakalpojumu sniedzēju iesaistes. Likuma grozījumi veicinātu meža īpašnieku vēlmi apsaimniekot savu mežu tā, lai tie sniegtu maksimālu peļņu nākotnē. Tirgū, parādoties plašākam koku sugu klāstam, ieguvēji varētu būt arī kokapstrādes uzņēmumi, jo tas ļautu attīstīt dažādus, iespējams, pat inovatīvus produktus no kvalitatīviem, vietējiem materiāliem un ieguvēji būtu gan Latvijas, gan eksporta patērētāji.
Likumā, atļaujot vairākām sugām veikt ciršanu pēc caurmēra, privāto mežu apsaimniekotājiem būtu iespēja savos mežos eksperimentēt, atjaunojot tos ar dažādām, tostarp, šobrīd nepopulārām koku sugām. Tas veicinātu kvalitatīvu un bioloģiski augstvērtīgu sugu daudzveidību Latvijas mežos, ko meža īpašnieks būtu ieinteresēts izmantot, zinādams, ka mežu apsaimniekojot pareizi, sava mūžu laikā būs spējīgs gūt no tā peļņu. Kā arī, koku sugu daudzveidība kopumā, iespējams, spētu samazināt dabas stihiju, kaitēkļu un citus risku negatīvo ietekmi Latvijas mežos, kas šobrīd, un klimatu pārmaiņu dēļ arī nākotnē, var radīt problēmas daudzās mežaudzēs.
Šāda veida grozījumi meža politikā, manuprāt, uzlabotu mežsaimniecības nozari kopumā, īpaši, situāciju privātajā sektorā. Mežsaimniekiem būtu interese un iespēja savu mežu atjaunot mākslīgi ar šobrīd nepopulārām koku sugām. Tas radītu pienesumu visām iesaistītajām pusēm – stādmateriāla ražotājiem, mežsaimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, kokmateriālu pārstrādātājiem un, visbeidzot, meža īpašniekiem. Manuprāt, šādā veida izmaiņas esošajā likumdošanā ļautu mūsu zemei kļūt turīgākai un Latvijas mežiem – vēl bagātākiem!
IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS
Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi (2012): Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 308 [tiešsaiste] [skatīts 2024. gada 26. augustā]. Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/247349-meza-atjaunosanas-meza-ieaudzesanas-un-p…
Noteikumi par koku ciršanu mežā (2012) ): Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 935 [tiešsaiste] [skatīts 2024. gada 26. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253760-noteikumi-par-koku-cirsanu-meza
Meža likums (2000): Ministru kabineta 2000. gada 24. marta noteikumi [tiešsaiste] [skatīts 2024. gada 26. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
Meža nozare skaitļos un faktos (2023): Zemkopības ministrija, buklets „Meža nozare skaitļos un faktos” 14-26 lpp.
Gailis A. (2005). Apses selekcijas pētījumi kvalitatīvas koksnes izaudzēšanai. No: LVMI “Silava” pārskats. 1-27 lpp.
Donis J., un Šņepsts G. (2015). Dažādu koku sugu meža elementu vidējā caurmēra augšanas gaitas modelis. No: Mežzinātne 29, 119–135.
Claessens H., Oosterbaan A., Savill P., and Rondeux J. (2010). A review of the characteristics of black alder (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.) and their implications for silvicultural practices. In: Forestry, Vol. 83, No. 2, 2010, 163-175 p.
Gailis A., un Jansons A. (2010). Results of black alder (Alnus glutinosa (l.) gaertn.) improvement in Latvia. In: Forest sciences, Vol 2, 255–260 p.
