Meža Biržas - LBTU stipendijas laureātu esejas. Mizgrauži un pedagogu atalgojums.
Nu jau otro gadu izsludinājām LBTU stipendiju konkursu topošajiem meža nozares speciālistiem (Meža fakultātes studentiem) kopā ar LBTU - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Stipendijas fondu veidojam kopā - no katras ievietotās izsoles 10 EUR tiek novirzīti stipendiju uzkrājumam.
Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt motivētus studentus, lai veicinātu meža nozares prestižu un radītu studentu interesi par mežsaimniecības nozares izaicinājumiem un aktuālajām norisēm. Konkursa ietvaros studenti tika aicināti iesniegt esejas - viedokļa izklāstu par kādu no meža nozarē aktuālām tēmām.
Šogad mēs izvēlējāmies 2 studentes, kuras šajā mācību gadā saņems stipendiju. Tās ir: Patrīcija Junkere (Mežzinātne, 2.kurss) un Evelīna Afanasjeva (Mežinženieris, 3.kurss). Zemāk publicējam arī šo studentu esejas par tēmām:
- "Egļu astoņzobu mizgrauzis un to ietekme Latvijas mežsaimniecībai" - Patrīcija Junkere
- "Meža nozares pedagogu atalgojuma ietekme uz nākotnes profesionāļiem" - Evelīna Afanasjeva
19.oktobrī notika arī stipendiātu sveikšanas pasākums, kurā piedalījāmies arī mēs, lai sveiktu Meža Biržas stipendiātes.
Sveicot stipendiāti, Ernests Gabrāns, Meža biržas līdzdibinātājs, uzsver: "Mēs vēlamies rosināt domāt par jauniem risinājumiem. Esejās gribējām redzēt, ka studentiem ir viedoklis un viņi var pārstāvēt gan sevi, gan nozari."
Savukārt par stipendijas saņemšanu, studente Patrīcija Junkere saka: "Stipendija ir ne tikai finansiāls atbalsts, bet tā ir arī kā dzinējspēks turpināt nepadoties un pilnveidot sevi, tāpēc es tiešām ļoti novērtēju, ka man tika sniegta šāda iespēja! Liels paldies!"
Studentu esejas:
EGĻU ASTOŅZOBU MIZGRAUZIS UN TO IETEKME LATVIJAS MEŽSAIMNIECĪBAI. Patrīcija Junkere.
Mēs, latvieši, varam lepoties ar milzīgu dabas bagātību- mežiem, kuri aizņem teju pusi valsts teritorijas. Tas ir mūsu zaļais zelts, kurš mums jāsaudzē un jākopj, tomēr mūsdienās mēs saskaramies ar daudz dažādiem izaicinājumiem mežsaimniecības nozarē, kas sniedz mums grūtības sastopoties ar ko vēl neizzinātu un neizpētītu. Manuprāt, lielāko kaitējumu mežsaimniecības nozarei šobrīd nodara kaitēkļi- kukaiņi. Tas nav nekas jauns, šī problēma bijusi
aktuāla arī agrāk, taču šobrīd kukaiņu daudzveidība un dažādie paveidi iznīcina spēcīgas mežaudzes un cilvēks lielā mērā ir bezspēcīgs, jo nezin kā ar to cīnīties. Visam vajadzīgs laiks, lai atrastu piemērotāko veidu kukaiņu apkarošanai un spētu pasargāt kokus.
Latvijā lielāko aktualitāti ieguva egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), jo pēdējo gadu laikā tas ir savairojies masveidā. Mizgrauzis ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies). Labvēlīga klimata ietekmē, piedzīvojot karstas vasaras un garus, siltus rudeņus, mizgrauzis spēja savairoties vairumā. Šie mazie kukaiņi, lai arī nelieli, tomēr būtiski apdraud Latvijas meža ekosistēmas.
Astoņzobu mizgrauzis ir suga, kuras dzimtene ir Eiropa. Tas ir tikai dažus mm liels, taču tam ir ievērojama spēja nodarīt kaitējumu eglēm. Veids kā kukaiņi inficē egles, alternatīvas mizgrauža apkarošanai un iespējamie risinājumi.
Vīriešu dzimtas mizgrauzis iekļūst kokā un piesaista mātītes, kuras iekļūst veselīgu koku mizā un izveidotajās ejās iedēj oliņas. Pēc tam kāpuri barojas ar koka iekšējo mizu, efektīvi izjaucot tā barības vielu transportēšanas sistēmu. Tas noved pie koka nāves.
Skatoties no ekonomisko seku skatu punkta, egļu astoņzobu mizgrauzim ir būtiska ietekme Latvijas mežrūpniecībā. Kokmateriālu ražošana strauji samazinās un skartie koki vairs nespēj sniegt augstākos kvalitātes materiālus.
Ekoloģiskie traucējumi ļoti būtiski ietekmē Latvijas mežus. Latvijas mežos mēs novērojam tipu dažādību, kas atkarīgs no trausla līdzsvara starp dažādām koku sugām. Koku zudums vaboļu invāzijas dēļ izjauc šo līdzsvaru, ietekmējot meža dzīvniekus un augsnes veselību.
Apkarošanas metodes ir iespējamas dažādas, taču kopumā ja mežaudzē iemitinājušies mizgrauži, tā vairs nav izārstējama. Vispareizākais ir agrīni atklāt koku inficēšanos, tādēļ jābūt modriem un pienācīgi jāapseko savs mežs. Latvija ir ieviesusi stingras monitoringa prasības, lai izsekotu vaboļu populācijas. Mizgrauža ierobežošanai lieto peremonta slazdus, kas pievilina mizgrauzi, šie slazdi dod tikai pozitīvu efektu, ne apkarošnu pilnībā. Taču lietojot tos nepareizi, efekts ir pretējs, tādēļ privātpersonām šos slazdus nav iespējams iegādāties, tos uzstāda un apsaimnieko tikai speciālisti, kuriem tas ir atļauts.
Latvijā veicina mizgrauža dabisko plēsoņu, piemēram, dzeņu un parazītisko lapseņu klātbūtni. Šīs radības palīdz kontrolēt vaboļu populācijas. Mums ir jāiegulda liels darbs pētniecībā un inovācijās, lai izprastu egļu astoņzobu mizgrauža specifisko uzvedību un ievainojamību. Šīs zināšanas jāizmanto, lai izstrādātu efektīvākas pārvaldības stratēģijas.
Egļu astoņzobu mizgrauzis nav vienīgais kaitēklis, kas tik būtiski ietekmē mežaudzes, taču šobrīd šis ir aktuāls piemērs, kurš rāda, ka kaitēkļiem ir liela nozīme meža nozarē. Mūsdienās atgriežas sugas, kas nopietni skārušas mežaudzes senāk, tagad atgriežas daudz bīstamākas un agresīvākas, piemēram, priežu galotņu sešzobu mizgrauzis, kas ir radniecīga suga egļu astoņzobu mizgrauzim. Šis kukainis nenorāda uz pazīmēm, ka tas apdraud konkrēto sugu, taču koks paliek vārgs un dažu gadu laikā nokalst. Tādēļ šobrīd jāvēro tā attīstība un izplatība Latvijā.
Paredzēt nākamo kaitēkļu uzbrukumu mēs nevaram, taču domāju, ka risinājums būtu jāmeklē jau koka pirmsākumos. Mums ir jāspēj radīt arvien izturīgākus koku stādus, kas izturētu gan klimata apstākļu izmaiņas, gan kaitēkļu uzliesmojumus. Protams, no visa mēs koku pasargāt nevaram, taču varam tam palīdzēt pilnvērtīgi pārvarēt dažādos apstākļus. Pēc iegūtās jaunākās informācijas datiem zinātnieki konstatējuši, ka šobrīd mizgrauzis Latvijā ir sasniedzis fona statusu un būtiskus draudus mežsaimniecības nozarei pagaidām nerada. Lielākās, masveida savairošanās ir izteikti lokālas un skar atsevišķas audzes vai koku pudurus. Tomēr situācija var mainīties, pastāvot kaitēkļiem labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem.
Latvijas zaļais zelts - tautas sirds, saskaras ar nepārtrauktu cīņu ar egļu astoņzobu mizgrauzi, tomēr pateicoties lielai apņēmībai turpināt pētījumus, Latvija ir apņēmības pilna aizsargāt savas nenovērtējamās meža ekosistēmas. Šo mežu veselības saglabāšana ir būtiska ne tikai videi, bet arī daudzām nozarēm, kas no tā ir atkarīgas.
MEŽA NOZARES PEDAGOGU ATALGOJUMA IETEKME UZ NĀKOTNES PROFESIONĀĻIEM. Evelīna Afanasjeva
Regulāri internetā redzami sludinājumi, kur tiek meklēti meža nozares darbinieki visā Latvijā. Tos meklē ne tikai valsts uzņēmumi, profesionālās izglītības iestādes, bet arī privātie mežu uzņēmumi, kas liek aizdomāties par profesionāļu trūkumu. Latvijā pēc pamatskolas izglītības iegūšanas jaunieši par meža nozari var mācīties tikai Ogres tehnikumā, kur katru gadu uzņem apmēram 200 audzēkņus tieši meža nodaļā, bet katru gadu pabeidzot tehnikumu, kvalifikāciju iegūst puse vai mazāk no uzņemto audzēkņu skaita, kas samazina arī profesionāļu esamību meža nozarē, līdzīga situācija arī universitātē, kur daudzi pamet studijas jau pirms augstākās izglītības iegūšanas.
Esmu ieguvusi kvalifikāciju “Mežsaimniecības tehniķis” Ogres tehnikumā un tālāk devos mācīties uz Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultāti par mežinženieri, lai turpinātu gūt zināšanas par meža nozari un sev nākotnē nodrošinātu labu atalgotu darba vietu šajā nozarē. Mācoties esmu sapratusi, ka trūkst ļoti daudz pedagogu un pasniedzēju, kas spētu mācīt tieši par mūsu meža nozari. Katram meža nozares speciālistam ir iespēja strādāt kādā izglītības iestādē un apmācīt topošos speciālistus, taču lielākā daļa izvēlās palikt nozarē vai doties strādāt uz ārzemēm, kur piedāvā lielāku atalgojumu strādājot nevis mācot.
Es uzskatu, lai izaugtu kvalitatīvs un profesionāls nozares pārstāvis, ir jārūpējas par tās radītājiem – pedagogiem un pasniedzējiem. Tiem ir jānodrošina daudz lielāks atalgojums strādājot ar audzēkņiem un studentiem, kā arī nepieciešamais inventārs, lai spētu kaut ko iemācīt. Ir nepieciešama prakse un mācības darba balstītā vidē, kas audzēkņiem un studentiem palīdz saprast, kādēļ pedagogi un pasniedzēji tik daudz prasa no viņiem.
Daudz studenti un audzēkņi nespēj saglabāt pietiekami augstu sekmīgu, lai pabeigtu sevis izvēlēto profesiju. Kāds ir atradis jau darbu mācoties un atalgojums ir daudz lielāks par vēlmi mācīties, bet kāds cits vienkārši nesaprot kādēļ jāmācās šīs lietas, ja tās nebūs vajadzīgas strādājot. Taču vairākus gadus strādājot nozarē, kur iegūta milzu liela pieredze, darba devējs var prasīt augstāko izglītību konkrētā nozarē, ko kāds nespēs uzrādīt, jo tas nav bijis nepieciešams, kad tika pieņemts darbā. Šajā situācijā rodas jautājums – kāpēc atalgojums cilvēkam bez izglītības ir līdzvērtīgs atalgojumam, ko piedāvā cilvēkam ar augstāko izglītību?
Manuprāt, par skolēnu var spriest pēc tā skolotāja, tāpēc pedagogu atalgojumam, it īpaši nozarē, ir jābūt līdzvērtīgam ar nozarē strādājošo speciālistu atalgojumiem, kas radītu lielāku motivāciju darboties ar jauniem nozares profesionāļiem un nebūtu nepieciešamība izvēlēties starp darbu nozarē vai izglītības iestādē. Pedagogu zemais atalgojums rada pedagogu trūkumu, kas rada nekvalitatīvus nākotnes nozares speciālistus, jo nav kas tos apmāca un iepazīstina ar nozari. Šobrīd netiek novērtēts pedagogu darbs un gatavošanās stundām, kas aizņem daudz laika arī ārpus izglītības iestādes, tam ir jāmainās.
