Mežs izstrādāts, ko tālāk? Svarīgākais par meža atjaunošanu
Meža atjaunošana - par to būtu jāatceras jau pirms cirsmas pārdošanas. Sagatavojām rakstu, kurā soli pa solim Tev būs skaidrs, kā un kāpēc plānot meža atjaunošanu un ko darīt uzreiz pēc meža izstrādes. Raksts sadalīts 3 daļās: kas jādara, kad mežs ir izstrādāts.
1. Iesniedz dokumentus VMD : pārskats par koku ciršanu
2. Meža atjaunošana
3. Izcirtums → jaunaudze
1. Informē Valsts meža dienestu | Pārskats par koku ciršanu
Meža likuma 29.pantā noteikts, ka meža īpašnieka pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt VMD par iepriekšējā gadā veikto mežsaimniecisko darbību savā meža īpašumā.
Pārskatu var aizpildīt un iesniegt gan elektroniski, gan personīgi. Ir divi varianti:
a) Aizpildi un iesniedz veidlapu
--> Veidlapa “Pārskats par koku ciršanu mežā”
Lejuplādē šeit: Pārskats par koku ciršanu
Un iesniedz šo veidlapu elektroniski: Caur Latvija.lv Informācijas par veikto koku ciršanu mežā reģistrēšana
Vai Iesniedz personīgi - jebkurā VMD virsmežniecībā vai ar pasta starpniecību.
b) Aizpildi datus elektroniski - Meža valsts reģistrā:
--> Video instrukcija, kā elektroniski ievadīt pārskatu caur Meža valsts reģistru: Instrukcija VMD
2. Atjauno mežu
Meža atjaunošana ir vairāku pasākumu kopums: vispirms jau noteikt, kāds pēc mežaudzes nociršanas būs atjaunošanas veids (dabisks vai mākslīgs), vai būs nepieciešama augsnes sagatavošana, vai būs nepieciešama dabiskās atjaunošanas veicināšana, kā arī meža stādīšana, sēšana un papildināšana.
Ministru kabineta noteikumos Nr.208 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” ir teikts, ka mežs jāatjauno, ja pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu.
Mežu atjauno dabiski vai mākslīgi
Dabiski mežu atjauno – veģetatīvi (ar atvasēm vai saglabājot paaugas kociņus) vai ģeneratīvi (ar izcirtumā atstāto sēklas koku sēklā vai ar apkārtējo mežaudžu koku sēklām).
Citiem vārdiem - ļaujam mežam atjaunoties pašam, ar jaunaudžu kopšanām koriģējot to sastāvu. Šeit var būt arī nozīme augsnes gatavošanai, kas veicina īslaicīgi zālaugu konkurences samazināšanos un koku sēklu iesakņošanos dīgšanas laikā.
Attiecībā par meža dabisko atjaunošanos LVMI Silava eksperti norāda:
“Veicot pētījumus ir pierādīts, ka, lai sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās, nepieciešams ieguldīt ļoti lielu darbu, lai atjaunošanās notiktu ar vēlamajām koku sugām. Īpaši tas sakāms par skujkokiem, jo, lai gan egle pirmajos dzīves gados ir ēncietīga, tā paliek otrajā stāvā un sasniedz augstumu ap 1–2 m vai arī aiziet bojā zem daudz augstākajiem ātri augošajiem lapu kokiem. Priede kā gaismas prasīga koku suga šāda biezuma jaunaudzē neaugs.”
Mākslīgi mežu atjauno – stādot vai sējot. Ģenētiski kvalitatīvās īpašības katram kokaugam ir ietvertas jau sēklā, tādēļ meža mākslīgajā atjaunošanā tiek izmantots tikai selekcionēts meža reproduktīvais materiāls, tā nodrošinot un veicinot augstvērtīgu mežaudžu izveidi.
Šis ir biežāk izmantotais veids saimniecisko mežu izveidē.
Rēķinies ar izdevumiem (kuri atmaksāsies nākotnē), atjaunojot mežu un kopjot jaunaudzi. Tostarp jārēķinās ar izdevumiem, kas saistīti ar aizsardzību pret dzīvnieku bojājumiem (sevišķi stādītiem skuju kokiem). Šo tēmu plašāk apskatīsim citā rakstā.
“Latvijas Valsts Meži” eksperti norāda: “Meža atjaunošanai noteikti ieteicams izvēlēties tieši ietvarstādus. Un tos stādīt pēc iespējas agrāk pavasarī, tiklīdz zeme ir atkususi. Tad tie ieaug un pārcieš sausuma periodus labāk. Tas ir pārbaudīts fakts.”
Pilns raksts par izaicinājumiem meža atjaunošanā atrodams te: https://www.tvnet.lv/7872228/mezu-atjaunosana-papildu-izaicinajumi
Meža atjaunošanas termiņš
Saskaņā ar Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumiem: pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, atkarībā no meža tipa mežs atjaunojams šādā termiņā:
5 KALENDĀRO GADU LAIKĀ: sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša, grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, viršu ārenis, mētru ārenis, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis, viršu kūdrenis, mētru kūdrenis, šaurlapju kūdrenis, platlapju kūdrenis;
10 KALENDĀRO GADU LAIKĀ: purvājs, niedrājs, dumbrājs un liekņa.
3 KALENDĀRO GADU LAIKĀ: pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
3. Mežaudze ir atjaunota, ja:
- nogabalā aug nepieciešamais minimālais kociņu skaits (priedei – 2000 koku uz hektāru, pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāru);
- koku sugas atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem;
- ieaugušo koku izvietojums nogabalā ir vienmērīgs;
- ieaugušo vai stādīto kociņu augstums skuju kokiem ir vismaz 10 cm, lapu kokiem – vismaz 20 cm;
- ja mežaudzes vidējais augstums pārsniedz 2 m, tai jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem.
Maksimālā platība, kurā mežaudze nav atjaunota, nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un mikroieplakās.
Pēc meža atjaunošanas, iesniedz pārskatu Valsts meža dienestā:
a) Aizpildi veidlapu un iesniedz to elektroniski vai personīgi VMD
→ Veidlapa pieejama: Lejuplādēt Meža Atjaunošanas pārskats
b) Ievadi atjaunošanas pārskatu elektroniski: Meža valsts reģistrs
Instrukcija, kā iesniegt MVR atjaunošanas pārskatu: https://www.youtube.com/watch?v=7V97Sg7JeiA
→ Mežaudzes statusu vienmēr vari bezmaksas pārbaudīt Meža valsts reģistrā - Nogabalu raksturojošos rādītājos.
