Meža Biržas stipendiju iegūst LBTU students Ģirts Vernavs

Meža Birža stipendija 2026 LBTU24. septembrī tika pasniegta Meža Biržas stipendija Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes studentam Ģirtam Vernavam.

Jau piekto gadu Meža Birža atbalsta topošos meža nozares speciālistus, vienam LBTU studentam piešķirot 2000 EUR stipendiju vienam mācību gadam.

Stipendiāts tiek izraudzīts konkursa kārtībā, studentiem iesniedzot argumentētu eseju par mežsaimniecībā aktuālu jautājumu. Šogad Meža Biržas piedāvātā esejas tēma bija “Gudra mežkopība: dabas procesu izmantošana ekonomiska un kvalitatīva rezultāta sasniegšanai”.

Par 2026./2027. mācību gada Meža Biržas stipendiātu kļuva Ģirts Vernavs ar eseju “Baltalksnis - mežsaimniecības problēma vai dabas radīts instruments meža veidošanai?”

Savā esejā Ģirts aicina uz baltalksni paskatīties no cita skatpunkta - ne tikai kā uz mazāk vērtīgu vai nevēlamu koku sugu, bet kā uz dabas dotu instrumentu, kuru īstajā vietā un laikā iespējams izmantot meža veidošanā. Kā pats autors to trāpīgi raksturo:

“Baltalksnis šajā ziņā ir kā džokers kāršu spēlē - ne vienmēr vajadzīgs, bet īstajā vietā un īstajā laikā tas var mainīt visu spēles gaitu.”

Priecājamies, ka varam atbalstīt Ģirtu viņa studiju laikā, un novēlam arī turpmāk ar zinātkāri iedziļināties mežsaimniecības procesos un mērķtiecīgi tiekties uz saviem sapņiem!

 

Kā katru gadu, arī šoreiz piedāvājam iepazīties ar stipendiāta eseju:


ĢIRTS VERNAVS

BALTALKSNIS – MEŽSAIMNIECĪBAS PROBLĒMA VAI DABAS RADĪTS INSTRUMENTS MEŽA VEIDOŠANAI?

Kas notiktu, ja mežsaimniecības problēmu vietā mēs saskatītu dabas piedāvātu risinājumu? Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir viena no sugām, kas bieži tiek uztverta kā mazāk vērtīga vai pat nevēlama suga. Tomēr tā spēj ātri augt, dabiski atjaunoties, ietekmēt augsnes procesus un ir maz dabīgo ienaidnieku, kas šo sugu padara interesantu piemēru gudrai mežkopībai. Tāpēc rodas jautājums, vai baltalksnis ir vērtīgs koks, bet, gan, vai mēs to protam izmantot tā dabiskās īpašības lai sasniegtu ekonomiski un ekoloģiski pamatotu rezultātu?

Kas ir gudra mežkopība? Tāds saimniekošanas veids, kur ar minimāliem un gudriem risinājumiem tiek iegūts maksimāls labums – peļņa – īsā laika posmā, maksimāli saglabājot bioloģisko daudzveidību. Pioniersugas - koku sugas, kas pirmās aizņem brīvas teritorijas - platības - ir gaismu prasīgas un ātraudzīgas. Labi atjaunojas ar sakņu, vai celma atvasēm, kā arī ar sēklām. Baltalksnis ir viena no pioniersugām (baltalksnis, apse un bērzs), kuru mēs nenovērtējam un neesam iemācījušies izmantot.

Baltalksnis ir ātraudzīga koku suga, ar maz dabīgajiem ienaidniekiem. Teritorijās ar augstu pārnadžu blīvumu, šī suga var palīdzēt ieaudzēt – izaudzēt vērtīgākās koku sugas (priede, egle, bērzs), līdz vecumam, kad pārnadži vairs nespēj - nenodara būtisku kaitējumu mērķsugai, vienlaikus pirmās krājas kopšanas laikā nesot peļņu meža īpašniekam. Platībās, kur baltalksnis ir veidojis mežaudzi, pēc nociršanas, otrajā gadā stāda vēlamo “nākotnes” koku skaitu uz platības vienību. Piemēram zinot ka bērzam sasniedzot ciršanas vecumu, ir aptuveni 650 - 750 koki ha -1. Ar stādīšanas attālumu 13 - 15 m. Kas nozīmē, ka mežaudzi iespējams ātrāk atjaunot, ar zemākām izmaksām gan uz stādmateriālu, gan darbaspēku, kā arī jaunajiem kociņiem ir dabīgā aizsardzība no “negaršīgās” koku sugas – baltalkšņa. Krājas kopšanas laikā +/- 15 gadu vecumā, izņem daļu baltalkšņa, atstājot kvalitatīvākos kokus. Baltalksnis augsnē no gaisa piesaista brīvo slāpekli ar gumiņbaktēriju palīdzību, līdz ar to bērzs vai egle augs gan ātrāk, gan kvalitatīvāk. Paredzamais ciršanas vecums galvenajā cirtē pēc caurmēra sagaidāms ap 40 gadu vecumu bērzam, eglei - 50.

Tā kā Ba augsnē piesaista brīvo slāpekli no gaisa, tas izmantojams augsnes auglības uzlabošanai degradētajās vai mazauglīgajās teritorijās – platībās (bijušie karjeri, poligoni). Baltalksnis ir spējīgs augt nabadzīgās smilts augsnēs, kas vēlāk pēc novākšanas būtu apstādāmas ar priedi. Platību apstāda ar Ba sējeņiem, vēlamais aprites cikls 10 - 15 gadi. Labums - uzlabota augsnes auglība, gan ar slāpekli, fosforu, gan organiskajām vielām no lapām un atmirušajām koku daļām, kā arī novācot Ba audzi, īpašnieks gūs ienākumus no realizācija (biomasa – šķeldošana).

Baltalksnis ir viena no sekundārā klimaksa koku sugām, kas bieži veicina dabīgu, citu koku sugu ienākšanu platībā. Tas nozīmē, ka 40 gadīgā Ba audzē bieži būs liels B un, vai E koku skaits. Novācot Ba galvenajā cirtē, iespējams atstāt E paaugu un vai B, līdz ar to audzi ātrāk iespējams atzīt par atjaunotu. Svarīgākais, atstājot egles, koku garumam nevajadzētu pārsniegt 5 – 7 m jo garāki koki pakļauti vējlauzes un vējgāzes riskam.

Audzējot baltalksni, neizmantotajāslauksaimniecības zemēs augsni mēs varam pārveidot līdzīgāku meža augsnei. Šāds mikroklimats veicina lielāku bioloģisko daudzveidību un samazina sakņu trupes (Heterobasidion annosum (Fr.)Bref) esamību augnē un, vai tās izplatību ja pēc alkšņiem mēs vēlamies – plānojam stādīt egli. Kā arī baltalksnim ir daudz citu plusu. Piemēram – nav cirtmeta – jeb ciršanas vecums, cērt, kad nepieciešams. Kā arī iespējams veidot galveno cirti – kailcirti ūdenstilpju aizsargjoslās platībā līdz 1 ha.

Baltalksnis ir kā filtrs, kas uzsūc daudz aizsargājamo ķērpju un sūnu sugu veidojot mājvietu dažādiem organismiem. Baltalksnis uzskatāms par pieaugušu un vecu koku jau ap 40 gadu vecumu, bet lai to uzskatītu par dižkoku, tam jāsasniedz vismaz 1.6 m apkārtmērs 1.3m augstumā un, vai 25 m augstums. Zināmākās: parastais
plaušķērpis ( Lobaria pulmonaria), sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacea), dzeltenā pertuzārija (Pertusaria flavida), u.c.

Šī eseja nav par to, ka jāaudzē mums vairāk baltalkšņi, bet gan par to kā mežsaimniecībā izaudzēt skaistu mežu. Kas uztur bioloģisko daudzveidību un nes īpašniekam finansiālo labumu. Tāpēc baltalksnis nav jāuztver tikai kā mazvērtīga vai nevēlama koku suga, bet gan kā dabas piedāvāts instruments, kuru mežsaimnieks var izmantot gudri un mērķtiecīgi. Tā ātraudzība, spēja dabiski atjaunoties, uzlabot augsni, veidot piemērotu mikroklimatu un vienlaikus dot ekonomisku ieguvumu ļauj to izmantot kā pārejas posmu ceļā uz kvalitatīvu un bioloģiski daudzveidīgu mežaudzi.

Gudra mežkopība nav cīņa ar dabu, bet prasme izmantot tās procesus savā labā. Baltalksnis šajā ziņā ir kā džokers kāršu spēlē – ne vienmēr vajadzīgs, bet īstajā vietā un īstajā laikā tas var mainīt visu spēles gaitu. Iespējams, jautājums nav par to, vai baltalksnis ir vērtīgs koks, bet gan par to, vai mēs esam pietiekami gudri, lai izmantotu tā vērtību.

Meža Birža stipendija LBTU studentam 2026


Sazinies ar mums vai reģistrējies un uzzini jaunākās aktualitātes meža nozarē pirmais!

Telefons: 28 68 40 88

Reģistrēties Meža Biržā

Was this article usefull?
1
0