Kas ir vairāk - 10 m3 vai 20 steri? | Steri, kraujmērs, ciešmetru m3 un pārrēķina koeficienti
Cirsmas vērtības noteikšana koksnes iepircēju pusē ir diezgan racionāla un datos balstīta. Ir vairāki rādītāji un koeficienti, pēc kuriem tiek aprēķinātas izmaksas un potenciālie ieguvumi no cirsmas. Šajā rakstā aplūkosim vienu no izmantotākajiem koksnes apjoma noteikšanas paņēmieniem - koksnes apjoma noteikšanai kravā vai grēdā.
Koksnes Sortimentācija un Kraujmērs
Koksnes sortimentācija - vienkāršiem vārdiem sakot, tas ir mežizstrādes process, kurā nocirstos kokus sadala sortimentos (piemēram no priedes var sanākt dažāda labuma zāģbaļki, papīrmalka, vai malka, no bērza finierkluči, papīrmalka, tad vēl malka u.tml.). Attiecīgi, jo vairāk kvalitatīvas koksnes sortimentu aug cirsmā, jo vērtīgāka tā būs. Koksnes sortimentu apjomus cirsmā vienmēr nosaka pēc koksnes absolūtā tilpuma jeb ciešmetriem. Kas tas par “zvēru” un kā to nesajaukt ar citiem - ar to arī mēģināsim tikt skaidrībā.
Pirms ķeramies pie koksnes tilpuma pārrēķina koeficientiem, izpratīsim divus svarīgus terminus: kraujmērs un ciešmetrs.
Kraujmērs - tas ir tilpums m3, ko aizņem koksnes materiāls, kad tas ir sakrauts grēdā, kokvedēja mašīnā vai citos veidos. Kraujmēru kokvedējā aprēķina, reizinot kravas augstumu, platumu un sortimenta garumu. Šķeldas gadījumā tas ir konteinera tilpums, ja tas ir piepildīts līdz malai. Savukārt apaļoku grēdai ir dažādi ģeometriskie paņēmieni, ar kuriem nosaka tās tievgaļu/rezgaļu puses laukumu, kuru tad reizina ar sortimentu garumu. Apaļkokiem šo jau iekļauj mērvienības nosaukumos: sters vai kraujmetrs, šķeldai - beramkubi.
Ciešmetrs - tas ir koksnes tilpums m3 bez gaisa spraugām, proti, tīra koksne.
Beramkubs - kravas kastes tilpums , kurā malka vai šķelda ir sabērta, nevis sakrauta.
Pārrēķina koeficienta aprēķins
Pārrēķina koeficients (apzīmē kā K) tiek aprēķināts šādi:
Formula: | K=ciešmetrs/kraujmērs
Šī koeficienta korekcijas pieņēmējs parasti nosaka “uz aci“. Lai gan tas var šķist subjektīvi, pieņēmējiem ir speciāli treniņi un nosacījumi, kas palīdz precīzāk noteikt šo koeficientu.
Koeficientu ietekme uz koksnes cenu
Katram koksnes sortimentam ir savs koeficients, kas atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, caurmēra un koku sugas. Apaļokiem tas parasti ir atkarīgs gan no caurmēriem, gan sugām, gan sakraušanas veida. Savukārt šķeldai koeficienti var mainīties, arī atkarībā no tās kvalitātes un piemaisījumiem, piemēram, mizas klātbūtnes.
Pamatā ietekmi uz cenu var izteikt kā pircēja vēlmi maksāt vairāk vai mazāk par kravu, kas parasti arī izpaužas kā pārrēķina koeficenta korekcija. Iepircējs ir ieinteresēts kvalitatīvāk piegādātam sortimetam - t.i. par akurātāk sakrautu materiālu ir gatavs maksāt vairāk (lielāks koeficients). Attiecīgi mazāk par kaut kā krustām sķērsām sakrautu materiālu, turklāt vēl ar zariem pa starpu (mazāks koeficients).
Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu - Kas ir vairāk - 10 m3 vai 20 steri?
Ja piegādātā koksnes (apaļkoki, vai skaldīta malka) krava ir švaki sakrauta vai sabērta, tad var var gadīties, ka tajos 20m3 steros, vai beramkubos ir pat nedaudz mazāk kā 10m3 koksnes. Savukārt, ja tā ir labi un akurāti sakrauta, tad tur varētu būt pat ar K=0.7, t.i. ~14m3 koksnes. Kā redzam, atsķirība ir diezgan ievērojama.
