Kā izvairīties no pārmetumiem par nesaimnieciskiem meža darījumiem | Meža Biržas viedokļa raksts par Valsts Kontroles revīzijas datiem

Valsts Kontrole savā revīzijā (raksts no LSM lasāms šeit) izgaismojusi kārtējo problēmu meža darījumu sektorā. Secināts, ka pašvaldības nesaimnieciski darbojas ar sev piederošiem mežiem.

Un konstatētais ir patiesi absurdi - meži tiekot pārdoti par nesamērīgi zemām cenām, meža inventarizācijas netiek atjaunotas un pirms meža pārdošanas netiek veikta tā novērtēšana. 
 

Izvērstajā diskusijā tiek pievērsta uzmanība meža inventarizācijai. Mūsuprāt, tikpat svarīga loma (ja ne svarīgāka) ir meža novērtējumam, dastojumam. Ja inventarizācija ļauj saprast īpašuma aptuveno vērtējumu, tad, realizējot cirsmas, tieši dastojums palīdz noteikt precīzu koksnes krājas lielumu mežā un attiecīgi - cirsmas vērtību.

Tas, ka meža inventarizācijas dati neatbilst situācijai dabā ir loģiski - likumā noteikts, ka meža inventarizācijai jābūt veiktai reizi 20 gados. Tieši šā iemesla dēļ mūsu klienti dasto mežu pirms darījumiem, kā arī mēs rekomendējam tomēr veikt meža inventarizāciju reizi 10 gados.
 

Samaksāt par meža novērtēšanu (ārpakalpojums) vai zaudēt vairākus tūkstošus eiro? 

Kā vienu no problēmām norāda - pašvaldībām nav meža speciālistu. Tomēr šis arguments mūsu ieskatā nav adekvāts - pašvaldībām nevajag savu meža speciālistu, tāpat kā to nevajag katram meža īpašniekam.

Tieši atklāta konkurence par augstāko cenu var palīdzēt atrisināt galveno problēmu - meža darījums adekvātā vērtībā. Tieši izsoles var palīdzēt šo risināt un ir grūti saprotams, kāpēc krietns īpašuma saimnieks varētu izvēlēties mazināt konkurenci, nevis to realizēt atklātā izsolē?

Šobrīd pašvaldībām ir iespēja pārdot sev piederošos mežus vai cirsmas izsolē. Tomēr ir svarīgi noteikt adekvātu sākumcenu, par ko konsultējam arī savus klientus. Izsoles risinājums ir labs, bet arī pie neadekvāti zemas cenas nevar teikt, ka darījums ir bijis izdevīgs pārdevējam.

Līdz ar to, lai izvairītos no nesaimnieciskiem darījumiem ar mežu (un lai jums, uzņēmumam vai iestādei nepārmestu, ka esat nesaimnieciski pārdevis cirsmu vai mežu) atgādinām dažus padomus:

• Uzskatāmi pierādiet, ka esat apzinājis meža vai cirsmas sastāvu un aptuveno vērtību. Tas ir - veikts meža novērtējums pie dastotāja, veikta konsultācija pie kāda no meža speciālistiem par aptuveno tirgus situāciju cenu ziņā.

• Meža Birža regulāri seko līdzi cirsmu cenām un koksnes iepirkuma cenām, labprāt konsultējam arī šādos jautājumos.
   

• Lai arī aptuveno tirgus cenu par cirsmu vai mežu var noteikt, tomēr tā var nebūt augstākā cena. Vienkāršākais variants, kā noskaidrot, vai tirgū ir kāds, kurš gatavs maksāt vairāk, ir elektroniska izsole, kurā augstākās cenas piedāvājumi ir redzami atklāti un tiešsaistē. Uzzini vairāk par reģistrāciju Meža Biržā.

• Izvairieties no aicinājumiem pārdot ātri un par “labu cenu”, neveicot cenu aptauju vai nepublicējot izsoli. Ļoti reti steidzināšana var nākt par labu pārdevējam - visbiežāk tā ir pircēja vēlme iegūt sev izdevīgāku darījumu un izvairīties no atklātas konkurences. 
   

Katrā ķēdes posmā rīkojoties saimnieciski un atbildīgi, mēs veidosim labāku Latviju!